Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
garš
garš -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
gara īpašības vārds; sieviešu dzimte
gari apstākļa vārds
1.Tāds, kam ir samērā liels attālums no viena gala līdz otram; pretstats: īss.
PiemēriGarš knābis.
  • Garš knābis.
  • Garš tornis.
  • Garš jauneklis.
  • Gara egle.
  • Gara auguma cilvēks.
  • Gara zāle.
  • Gara iela.
  • Gara upe.
  • Garas bizes.
  • Garas rokas, kājas.
  • Gari mati.
Stabili vārdu savienojumi(Garš) kā kārts. Garais pirksts.
1.1.Tāls (par ceļu).
PiemēriNoiet kājām visu garo ceļu.
  • Noiet kājām visu garo ceļu.
1.2.kopā ar: "garuma mērvienība" Apzīmē noteiktu garumu.
PiemēriTrīs metrus garš vads.
  • Trīs metrus garš vads.
  • Metru gara aukla.
  • Noiet divus kilometrus garu ceļa gabalu.
1.3.Tāds, kas pārsniedz parasto vai vajadzīgo garumu.
PiemēriGarš mētelis.
  • Garš mētelis.
  • Gara kleita.
  • Gara pērļu virtene.
  • Kupli, gari svārki līdz potītēm.
  • Bikses ir par garu.
1.4.formā: noteiktā galotne Tāds (apģērbs, apģērba gabals), kas sniedzas attiecīgās ķermeņa daļas visā vai gandrīz visā garumā.
PiemēriGarie zābaki.
  • Garie zābaki.
  • Garās zeķes.
Stabili vārdu savienojumiGarie cimdi.
1.5.Tāds, kam ir samērā liels apjoms.
PiemēriGarš raksts.
  • Garš raksts.
  • Garš romāns.
  • Garš filmas nosaukums.
  • Gara vēstule.
  • Gara uvertīra, opera.
  • Rakstīt gariem teikumiem.
2.Tāds (laikposms), kam ir samērā liels ilgums, tāds, kas ilgst, noris ilgāku laiku; ilgs.
PiemēriGarš rudens.
  • Garš rudens.
  • Visu garo dienu būt vienam.
  • Vasaras saulgriežos ir visgarākā diena.
  • Nodzīvot garu mūžu.
  • Gara saruna, apspriede.
  • Stāstīt gari un plaši.
  • Garais starpbrīdis skolā.
Stabili vārdu savienojumiGarais gads. Garais klepus.
  • Garais gads gads, kurā ir 366 dienas.
  • Garais klepus bērnu infekcijas slimība, kurai raksturīgas ilgstošas, mokošas klepus lēkmes.
2.1.joma: valodniecība Tāds, kam ir samērā ilgs valodas tradīcijas nosacītais izrunas laiks.
PiemēriGarie patskaņi.
  • Garie patskaņi.
Stabili vārdu savienojumiGara zilbe.
  • Gara zilbe zilbe, kurā ir garš patskanis, divskanis vai diftongisks savienojums.
2.2.kopā ar: "laika mērvienība" Apzīmē noteiktu ilgumu.
Piemēri20 minūšu garš raidījums.
  • 20 minūšu garš raidījums.
  • Divas stundas gara izrāde.
2.3.Tāds, kas šķiet paildzināts.
PiemēriStrādāt garas stundas.
  • Strādāt garas stundas.
Stabili vārdu savienojumiAiz gara laika. Garš laiks.
Stabili vārdu savienojumi(Ar) gariem zobiem. Aiziet garu ceļu. Ar garu degunu (palikt, aiziet u. tml.).
  • (Ar) gariem zobiem sarunvaloda1. Negribīgi, bez ēstgribas (ēst).2. Bez intereses, negribīgi, ar nepatiku (ko darīt).
  • Aiziet garu ceļu idioma sarunvaloda tikt nozagtam, pazust.
  • Ar garu degunu (palikt, aiziet u. tml.) sarunvaloda (palikt) tukšā, neiegūstot cerēto; (palikt) kaunā.
  • Atstāt ar garu degunu idioma sarunvaloda atstāt tukšā, bez kā.
  • Cik garš, tik plats idioma saka, ja kas ir vienlīdz labi vai slikti, ja, rīkojoties vienādi vai otrādi, gala rezultāts nemainās.
  • Dabūt garu degunu sarunvaloda saņemt atteikumu; gaidītā, cerētā vietā tikt noraidītam.
  • Ēst (ar) gariem zobiem idioma ēst bez apetītes.
  • Gara lūpa idioma sarunvaloda saka, ja kāds gatavojas raudāt, ir apvainojies.
  • Gara mēle idioma sarunvaloda tieksme pļāpāt, tenkot, aprunāt; cilvēks, kas daudz pļāpā, tenko, aprunā.
  • Gara seja idioma saka par sejas izteiksmi, kas pauž neapmierinātību, vilšanos.
  • Garais stāsts stāsts, kurā atšķirībā no īsā stāsta attēlots nevis viens, bet vairāki notikumi galvenā varoņa dzīvē.
  • Garas acis idioma miegainas, nogurušas acis.
  • Garā diena idioma sarunvaloda saka par tūļīgu, gausu cilvēku.
  • Gari nagi idioma sarunvaloda saka, ja kādam ir tieksme zagt, ja kāds zog.
  • Gari pirksti idioma sarunvaloda saka, ja kādam ir tieksme zagt, ja kāds zog.
  • Garš ģīmis idioma saka par sejas izteiksmi, kas pauž neapmierinātību, vilšanos.
  • Parādīt garu degunu idioma1. Kādu ķircinot, tuvināt savam degunam atplestas delnas īkšķi.2. Parādīt kādam savu pārākumu, arī noraidījumu, nicinājumu.
  • Rādīt garu degunu (kādam) sarunvaloda1. Ķircinot, kaitinot pielikt pie sava deguna atplestas delnas īkšķi un vērst pārējos pirkstus pret kādu.2. Likt vilties, izmuļķot, piekrāpt; noraidīt; parādīt savu pārākumu.