Paplašinātā meklēšana
Meklējam garš.
Atrasts vārdos (24):
Atrasts vārdu savienojumos (4):
Atrasts skaidrojumos (295):
- nenodzerties [neno!dzerties]. Nevarēt beigt dzert (par ko ļoti garšīgu vai lielā daudzumā).
- nenoēsties [neno!ēsties]. Nevarēt beigt ēst (par ko ļoti garšīgu vai lielā daudzumā).
- matonis 10–15 centimetru garš matveidīgs tārps, kura kāpuri parazitē kukaiņos, bet pieaugušie īpatņi dzīvo ūdenī [Gordius aquaticus].
- pīļknābis 40–60 cm garš oldējēju kārtas dzīvnieks ar pīlei līdzīgu knābi, kas dzīvo gan uz sauszemes, gan ūdenī (Austrumaustrālijā, Tasmānijā).
- kaimans Aligatoru dzimtas rāpulis (līdz 4,5 m garš – Dienvidamerikā, Centrālamerikā).
- rūgts Alkoholisks dzēriens ar šādu garšu.
- karstvīns Alkoholisks dzēriens no sarkanvīna ar cukuru un garšvielām, ko pasniedz karstu.
- boa Ap kaklu apliekams no kažokādas vai strausa spalvām pagatavots, garš, šaurs sieviešu apģērba piederums.
- flambēt Apliet ēdienu (parasti gaļas ēdienu, desertu) ar spirtu, degvīnu vai konjaku un aizdedzināt to, lai alkohols sadeg, bet garšvielas iesūcas ēdienā.
- organoleptiskās īpašības ar cilvēka maņu orgāniem uztveramas īpašības (izskats, konsistence, smarža, garša).
- ar kāru muti ar lielu ēstgribu, izjūtot garšas baudu, patiku (ēst, dzert).
- garšviela Aromātiska viela ar specifisku garšu, ko pievieno ēdienam, lai uzlabotu tā garšu.
- pētersīļi Aromātiski garšaugi (arī ārstniecības augi) ar divkārt un trīskārt plūksnainām lapām.
- dilles Aromātiski garšaugi (arī ārstniecības augi) ar ļoti smalki plūksnainām lapām un dzelteniem ziediem; [Anethum graveolens].
- jasmīnu rīsi aromātisks gargraudu rīsu paveids ar niansētu garšu.
- pupumētra Aromātisks panātru dzimtas garšaugs, kura garša un aromāts līdzīgs melno piparu garšai un aromātam un kuras lapas parasti pievieno pākšaugu ēdieniem, arī kartupeļiem, gaļas un zivju ēdieniem, marinējumiem, mērcēm.
- stūrzobis Astaino abinieku kārtas 9–20 cm garš oldējējs dzīvnieks (Āzijā).
- garšot Atgādināt (citas vielas, produkta) garšu.
- garšaugs Augs, kas satur aromātiskas vielas ar īpatnēju garšu un ko pievieno ēdienam garšas uzlabošanai.
- sveķi Augu (retāk kukaiņu) vielmaiņas galaprodukts – bezkrāsains, dzeltens vai brūns, viskozs, gaisā sacietējošs šķidrums (dažkārt ar raksturīgu smaržu, garšu).
- majonēze Aukstā mērce, ko gatavo no olu dzeltenuma, augu eļļas un dažādām garšvielām.
- kečups Aukstā mērce, ko gatavo no tomātiem ar etiķa un garšvielu piedevu.
- pastēte Aukstais ēdiens, ko gatavo no aknām, zivīm u. tml., tās samaļot un kopā ar garšvielām saputojot viendabīgā masā.
- sājš Bezgaršīgs, pliekans; tāds, kam ir nepatīkama, rūgti sāļa garša.
- halīts Bezkrāsains, caurspīdīgs, ūdenī viegli šķīstošs minerāls ar sāļu garšu; nātrija hlorīds, akmeņsāls.
- ūdens gabals bezsaturīgs, pārlieku garš teksts.
- humoss Biezenis no turku zirņiem, sezama pastas un garšvielām.
- Rīgas melnais balzams biezs alkoholisks dzēriens tumši brūnā krāsā ar rūgtenu garšu, kura sastāvā ir dažādu augu uzlējumi.
- kupls Biezs un samērā garš (par apmatojumu, apspalvojumu); tāds, kam ir biezs un samērā garš apmatojums.
- ķilavas Brētliņas garšvielu sālījumā (parasti konservos).
- atsist Būt ar kādu nokrāsu, piegaršu u. tml.
- piparkūka Cepums, kura mīklai pievieno piparus un citas asas garšvielas.
- kārumnieks Cilvēks, kam ļoti garšo saldumi.
- fenhelis Čemurziežu dzimtas ārstniecības augs un garšaugs.
- anīss Čemurziežu dzimtas augs, kura sēklās ir smaržīga ēteriska eļļa, ko izmanto medicīnā un arī par garšvielu.
- koriandrs Čemurziežu dzimtas garšaugs.
- šķiedra Dabiskas vai ķīmiskas izcelsmes materiāla tievs, garš veidojums.
- ķeksis Darbarīks – pagarš kāts ar nosmailinātu metāla kāsi galā.
- adāmadata Darbarīks adīšanai – pagarš stienītis ar smailākiem galiem; adāmā adata.
- garšsakne Dārzenis, ko pievieno ēdienam, lai uzlabotu tā garšu.
- citronmelisa Daudzgadīgs garšaugs ar sirdsveida lapām, kurām ir citrona aromāts; citronmētra; ārstniecības melisa [Melissa oficinalis].
- majorāns Daudzgadīgs lakstaugs ar maziem, baltiem vai violeti sārtiem ziediem; šā auga lapas un ziedi, ko lieto par garšaugu [Majorana hortensis].
- vērmele Daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, rūgtenu smaržu un garšu, ar stāvu, sudrabpelēku stublāju, plūksnaini dalītām lapām un sīkiem, dzelteniem ziedu kurvīšiem saliktās skarveida ziedkopās, kuru lieto kā ārstniecības augu un garšaugu [Artemisia absinthium].
- skābene Daudzgadīgs sūreņu dzimtas lakstaugs ar iegarenām skābas garšas lapām un zaļganiem vai rožainiem ziediem konusveida skarās.
- estragons Daudzgadīgs vībotņu ģints lakstaugs, ko lieto par garšvielu [Artemisia dracunculus].
- karijs Dažādu garšvielu (ingvera, kardamona u. c.) pulverveida maisījums.
- kupāža Dažādu vīna šķirņu (arī citu dzērienu) sajaukšana, lai uzlabotu to garšu vai izskatu.
- vodka Degvīns (parasti bez garšvielām).
- kupāti Desai līdzīgs gruzīnu nacionālais ēdiens no maltas gaļas, sīpoliem, ķiplokiem un garšvielām.
- selerija Divgadīgs čemurziežu dzimtas garšaugs ar dobu stublāju, divkārt plūksnaini dalītām lapām, apaļām vai plakaniski apaļām saknēm.
- pastinaks Divgadīgs čemurziežu dzimtas garšaugs ar plūksnainām lapām, sīkiem dzelteniem ziediem un garenu, paresnu sakni.
- puravs Divgadīgs sīpolu ģints dārzenis, garšaugs ar lineārām lapām, kas veido neīsto stublāju un neīsto sīpolu un kam ir raksturīga savdabīga smarža un garša.
- kārvele Divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar rievainu stublāju un sīkiem ziediem čemuros, kura kultivētās sugas lieto uzturā vai kā garšaugu.
- mielot Dot (parasti viesiem) ēst, dzert; dot ēst ko ļoti garšīgu vai neikdienišķu; cienāt.
- šķēps Duramais vai metamais ierocis, ko veido samērā garš kāts ar uzasinātu galu vai asu uzgali.
- žuljēns Ēdiens – šaurās strēmelītēs sagrieztas gaļas, zivju, sēņu vai dārzeņu un dažādu piedevu (piem., krējuma, siera, garšvielu) cepta vai vārīta masa (parasti kā siltais priekšēdiens).
- plovs Ēdiens no rīsiem un gaļas, dārzeņiem, augļiem ar dažādu garšvielu piedevām.
- saldēdiens Ēdiens, ko gatavo (parasti) no augļiem, piena produktiem u. c., tos saldinot, tiem pievienojot garšvielas; saldais ēdiens.
- saldais ēdiens ēdiens, ko gatavo (parasti) no augļiem, piena produktiem u. c., tos saldinot, tiem pievienojot garšvielas.
- ūdensērce Ērču kārtas dzīvnieks, parasti spilgti sarkans un dažus milimetrus garš, kas dzīvo galvenokārt stāvošos un lēni tekošos saldūdeņos, kā arī jūrā.
- likt uz kārā zoba ēst ko sevišķi garšīgu, kārojamu.
- mieloties Ēst, dzert; ēst ko ļoti garšīgu, arī neikdienišķu.
- izops Ēteriskās eļļas saturošs daudzgadīgs garšaugs ar lancetiskām lapām un (parasti) tumšziliem ziediem.
- etiķis Etiķskābi saturošs šķidrums, ko lieto par garšvielu un izmanto konservēšanai.
- sprīdītis Folkloras tēls – ļoti mazs, sprīdi garš zēns.
- vasabi Gaiši zaļš krustziežu dzimtas sakņaugs, kas galvenokārt aug Japānas kalnos upju straumēs un kura sakne vizuāli un garšas ziņā nedaudz līdzīga mārrutkam [Eutrema japonicum].
- menāža Galda piederums – garšvielu trauciņu statnis; garšvielu trauciņu komplekts, kas novietots uz šāda statņa.
- marmorgaļa Gaļa ar sevišķu garšu no īpaši audzētiem liellopiem, kurai raksturīgi vienmērīgi intramuskulārie tauki starp muskuļu šķiedrām, kas atgādina marmora rakstu.
- stroganovs Gaļas ēdiens – strēmelēs sagriezta, apcepta un garšvielās sautēta (parasti liellopu) gaļa.
- sveķu aile garš, ar sveķiem pildīts kanāls augu organismā.
- skāba garša garšas sajūta, ko izraisa, piem., citrons, dzērvenes.
- avotu kreses garšaugi, kurus audzē tekošos ūdeņos un kuru dzinumos daudz vitamīnu un joda.
- pagaršot Garšot un pabeigt garšot (parasti ēdienu, dzērienu).
- krustnagliņa Garšviela – žāvēts nagliņkoka ziedu pumpurs ar raksturīgu smaržu un garšu.
- kanēlis Garšviela ar raksturīgu smaržu un īpatnēju garšu, ko iegūst no kanēļkoka mizas.
- uzēst Ieēst (ko) pēc (ēdiena, dzēriena), piemēram, lai mazinātu (tā) mutē palikušo garšu.
- garšot Ieņemt mutē nedaudz (ēdiena, dzēriena), lai novērtētu (tā) garšu.
- iegaršoties Iepatikties garšas dēļ (par ēdienu, dzērienu).
- kardamons Ingveru dzimtas augs, ko kultivē, piem., Indijā, Ķīnā un kura sēklas izmanto par garšvielu [Elettaria cardamomum].
- kurkuma Ingveru dzimtas augs, kura koši oranžīgi dzelteno sakneni izmanto par garšvielu vai krāsvielu [Curcuma longa].
- piegarša Īpatnēja papildu garša.
- izšņakarēt Izmeklēt, izrakāt (parasti, meklējot ko garšīgu).
- garšot Izraisīt patīkamu garšas sajūtu; būt tādam, ko labprāt ēd vai dzer.
- grāvis Izrakts garš padziļinājums zemes virsmā (piem., ūdens uzņemšanai un novadīšanai).
- šņakarēties Izvēlīgi, parasti izmeklējot labāko, garšīgāko, ēst.
- safrāns Kaltētas šā auga ziedu drīksnas, ko izmanto par garšvielu un pārtikas krāsvielu.
- grauzdēt Karsēt (pārtikas produktu) sausā veidā, lai (tas) iegūtu brūnganu nokrāsu un specifisku garšu.
- punšs Karsts vai auksts alkoholisks dzēriens, ko gatavo no ruma, degvīna, augļu vai ogu sulām, cukura, garšvielām un ūdens vai tējas.
- čerkeska Kaukāza tautu vīriešu nacionālais apģērbs – garš, viduklī cieši piegulošs mētelis bez apkakles ar patronu ietvariem uz krūtīm.
- spraits Kompānijā "Coca-Cola" ražots gāzēts bezalkoholisks dzēriens ar laima un citrona garšu; šā dzēriena tirdzniecības nosaukums.
- zefīrs Konditorejas izstrādājums, ko iegūst, karsējot saputotus olas baltumus ar augļu vai ogu sīrupu un garšvielām.
- rutks Krustziežu (kāpostu) dzimtas augs ar plūksnaini šķeltām lapām un apaļām vai iegareni koniskām baltām vai melnām saknēm ar sīvu garšu [Raphanus sativus subsp. hybernus].
- kokgriezums Ksilogrāfijas veids – attēla pārnešana uz garšķiedras koka plātnes; šāda veida mākslas darbs.
- sviests Kulinārijas izstrādājums – sviesta un dažādu piedevu (parasti arī garšaugu) maisījums.
- vībotne Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs [Artemisia] ar stāvu, zarainu stublāju, sīkiem ziedu kurvīšiem ķekarā vai skarā un stipru aromātu, rūgtenu garšu.
- slāpeklis Ķīmiskais elements – gāze bez krāsas, smakas un garšas [N].
- skābeklis Ķīmiskais elements – gāze bez krāsas, smaržas un garšas, gaisa sastāvdaļa [O].
- ūdeņradis Ķīmiskais elements – gāze bez krāsas, smaržas, garšas, kas savienojumā ar skābekli veido ūdeni [H].
- tartars Labas kvalitātes samalta vai sīki sakapāta jēlas gaļas vai zivs fileja ar nedaudz garšvielām.
- labums Labi, garšīgi produkti, ēdieni; gardumi.
- gludā lakrica lakrica, kuras saknēm un apakšzemes dzinumiem ir salda garša.
- lupstājs Lakstaugs (1–2 m augsts) ar plūksnainām lapām un bāli dzelteniem ziediem, ko izmanto par garšaugu vai ārstniecības līdzekli [Levisticum officinale].
- oss Ledāja kušanas ūdeņu sanests garš, šaurs vaļņveida paugurs vai pauguru virkne.
- šimpanze Līdz 1,7 m garš, augsti attīstīts cilvēkveidīgais pērtiķis ar tumšu apmatojumu, kas dzīvo ekvatoriālās Āfrikas tropu mežos [Chimpansee troglodytes].
- krokodils Liels rāpuļu klases dzīvnieks (Āfrikā, Dienvidāzijā, Ziemeļaustrālijā, Amerikā), kam raksturīgs garš rumpis, ļoti īsas kājas, ragvielas un kaula bruņas uz muguras un astes.
- ņamm Lieto, lai izpaustu apmierinājumu (par ko ļoti garšīgu) un pamudinātu (piem., bērnu) ēst.
- smaržmētra Lūpziežu dzimtas augs, kuram ir olveida vai garenas lapas, sārti vai violeti ziedi lapu žāklēs un īpatnēja rūgtena smarža un garša [Clinopodium vulgare].
- pūdēt Ļaujot nedaudz pūt, pārveidot struktūras, garšas un smaržas ziņā.
- kā miets ļoti garš, tievs, kalsns.
- garumgarš Ļoti garš.
- gardums Ļoti garšīgs ēdiens, arī dzēriens.
- našķīgs Ļoti garšīgs, gards.
- sīkslieka Ļoti mazs, 10–25 mm garš tārps ar bālganu, posmotu ķermeni.
- smalks Maigs, patīkams, arī izcils (parasti par garšu, smaržu).
- domino Masku tērps – garš apmetnis (parasti ar kapuci un sejas augšdaļas masku); cilvēks, kas tērpies šādā tērpā.
- nokrāsa Mazliet atšķirīga, savdabīga (garšas) īpatnība.
- redingots Mētelis vai žakete jāšanai – garš, no augšas līdz viduklim pogājams virsapģērbs ar jostu un divām apkaklēm, kas auguma augšdaļā ir pieguļošs, bet uz leju – zvanveida piegriezumā; šādam mētelim vai žaketei līdzīgs apģērba gabals valkāšanai ikdienā.
- konditoreja Miltu un cukurotie izstrādājumi ar lielu uzturvērtību un patīkamu garšu.
- muskatkoks Muskatu dzimtas tropu koks, no kura sēklām (muskatriekstiem) iegūst garšvielas, eļļu; muskats (2).
- parandža Musulmaņu sieviešu apģērbs – garš, plats, galvā uzmaucams apmetnis, kas nosedz ķermeni un seju.
- čalma Musulmaņu vīriešu galvassega – garš auduma gabals, ko aptin ap mazu cepurīti vai kailu galvu.
- rozmarīns Mūžzaļš daudzgadīgs panātru dzimtas krūms ar šaurām lapām un zili violetiem, retāk sārtiem vai baltiem ziediem; šā auga zari, ko lieto par garšaugu, no kā iegūst ēterisko eļļu u. tml.
- laurs Mūžzaļš dekoratīvs dienvidu koks ar aromātiskām lapām, kuras parasti izmanto par garšvielu.
- nagliņkoks Mūžzaļš miršu dzimtas tropu koks, kura izžāvētos ziedpumpurus (krustnagliņas) izmanto par garšvielu.
- trompetnarcise Narcise, kuras ziedam vainags ir tikpat garš kā apziedņa lapas vai garāks par tām.
- stiebriņš Neapstrādāts garšķiedras linu produkts.
- nodegustēt Nedaudz apēst, iedzert (ko), lai novērtētu (tā) garšu; nogaršot.
- nogaršot Nedaudz apēst, iedzert (ko), parasti, lai novērtētu (tā) garšu.
- žurga Negaršīgs, arī nekvalitatīvs dzēriens; susla.
- mocarella Nenogatavināts pusmīkstais siers, kam raksturīga ar maiga garša, slāņveidīga tekstūra un ko gatavo no bifeļmātes, kazas vai govs piena.
- šķērms Nepatīkams, slikts (par ēdienu, tā garšu).
- pesto Nevārīta mērce no saspiestiem garšaugiem un ķiplokiem.
- saldskābmaize No bīdelētiem rudzu miltiem cepta maize ar saldskābu garšu.
- rūgtviela No šādiem augiem gatavots preparāts ar rūgtu garšu, ko lieto ēstgribas uzlabošanai.
- kurkuma No šī sakneņa iegūtā garšviela spilgti tumšdzeltenā krāsā.
- diegs No tekstilšķiedrām (piem., kokvilnas, zīda) izgatavots tievs, garš pavediens (parasti aušanai, šūšanai).
- izgaršot Nogaršot (ēdienu, dzērienu); ēdot, dzerot (ko) izjust, izbaudīt (tā) garšu.
- likt uz zoba nogaršot, ēst (ko).
- likt pie mutes nogaršot, sākt ēst vai dzert (ko).
- likt pie lūpām nogaršot, sākt ēst vai dzert.
- nobaudīt Nogaršot.
- nomēģināt Nogaršot.
- nosmeķēt Nogaršot.
- noprovēt Nomēģināt, nogaršot.
- degustēt Novērtēt (pārtikas produktus, alkoholiskos dzērienus), pēc garšas, smaržas un izskata, lai noteiktu (to) kvalitāti.
- sabojāt Padarīt sliktu, negaršīgu.
- samaitāt Padarīt sliktu, negaršīgu.
- ielasīties Paēst, vairākkārt ko nedaudz ieēdot, nogaršojot.
- piesis Pagarš vainaglapu vai kauslapu izaugums (piem., orhidejām, vijolītēm).
- mētelis Pagarš, priekšā aizdarāms virsējais apģērba gabals ar garām piedurknēm, ko valkā, lai aizsargātos pret aukstumu, lietu, putekļiem u. tml.
- kārts Pagarš, tievs (parasti apdarināts) apaļkoks.
- pamēģināt Pagaršot.
- ragaste Paliels plēvspārņu kārtas kukainis, kura mātītei ķermeņa lejasdaļā ir raksturīgs garš, spēcīgs, pārragojies dējeklis, ar kura palīdzību tā bojāta vai satrupējuša koka stumbrā izveido eju, kurā dēj olas.
- baziliks Panātru dzimtas aromātisks garšaugs ar sārtbaltiem vai violetiem ziediem.
- pārgarš Pārāk garš.
- timiāns Parastais mārsils, daudzgadīgs ārstniecības augs un garšaugs [Thymus vulgaris].
- bomis Paresns, pagarš, parasti nodarināts, koks; resna koka kārts.
- pārmākt Pārspēt intensitātē, stiprumā (piem., par skaņu, garšu).
- degustācija Pārtikas produktu, dzērienu nogaršošana (parasti veikalā), ko reklāmas nolūkos organizē attiecīgā pārtikas produktu, dzērienu ražotājs vai izplatītājs.
- mērce Pašķidra vai tumīga ēdiena piedeva, kas samitrina ēdienu un papildina tā garšu.
- vecpiens Piens, kas rodas govs laktācijas perioda beigās un no parastā piena atšķiras ar augstu viskozitāti un nepatīkamu, rūgtenu garšu.
- sapiparot Pievienojot (kam) piparus, panākt, ka (tam) rodas asa garša.
- savircot Pievienojot (kam) virces, padarīt (ko) pikantu, ar asu garšu.
- tabasko Pikanta mērce, ko klasiskajā variantā gatavo no kajennas pipariem, etiķa un sāls un kā garšas piedevu ļoti nelielā daudzumā pievieno mērcēm, gaļas un zivju ēdieniem.
- gaura Pīļu dzimtas nirējputns, kam atšķirībā no pīles ir raksturīgs šaurs, garš knābis un dažām sugām arī cekuls uz galvas.
- midi Pusgarš (par kleitu, svārkiem, mēteli).
- oregano Raudene (garšviela).
- mirdams var ēst saka par ēdienu, kas ļoti garšo.
- uz kārā zoba saka par ko garšīgu, kārojamu, kas kādam paredzēts, tiek iedots u. tml.
- (vai) kūst uz mēles saka par ko ļoti garšīgu, parasti mīkstu, saldu.
- (vai) kūst mutē saka par ko ļoti garšīgu, parasti mīkstu, saldu.
- (vai) izkūst uz mēles saka par ko ļoti garšīgu, sulīgu.
- (vai) izkūst mutē saka par ko ļoti garšīgu, sulīgu.
- mēli var norīt saka par ko ļoti garšīgu.
- pirkstiņus var aplaizīt saka par ko ļoti garšīgu.
- pirkstus var aplaizīt saka par ko ļoti garšīgu.
- ēst var saka par ko negaršīgu, bet ēšanai (dzeršanai) lietojamu.
- dzert var saka par ko negaršīgu, bet ēšanai (dzeršanai) lietojamu.
- siekalas saskrien mutē saka, redzot ko garšīgu, kārdinošu vai klausoties par to.
- siekalas tek saka, redzot ko garšīgu, kārdinošu vai klausoties par to.
- uzkost Sakožot zobus ēdot, sajust mutē (ko neēdamu, arī nepatīkamu garšu).
- vēdzele Saldūdens mencu dzimtas ieapaļa zivs ar sīkām zvīņām, kam ir plankumains, ļumīgs ķermenis, gara vienlaidu muguras spura, pie apakšžokļa viens garš tausteklis, pie nāsīm pa vienam īsam tausteklim un kas barību aktīvi meklē naktīs [Lota lota].
- labs Samērā apjomīgs, liels, garš, ilgs u. tml.
- nūja Samērā garš, no dzinumiem attīrīts zars vai tievs koka stumbrs; šāds priekšmets, ko ejot izmanto atbalstam; spieķis.
- pavediens Samērā garš, tievs (parasti) tekstilšķiedras veidojums, pagarš (diega, dzijas) fragments.
- pagarš Samērā garš; tāds, kas mazliet pārsniedz parasto, arī vajadzīgo garumu; pretstats: paīss.
- stīga Samērā tievs, garš veidojums (stieple, pavediens u. tml.).
- miets Samērā tievs, pagarš koka gabals ar nosmailinātu galu.
- stiprs Sātīgs; tāds, kam ir pievienotas asas garšvielas.
- žultsbeka Sēne (beka) ar brūnu cepurīti, baltu vai viegli sārtu mīkstumu un ļoti rūgtu garšu.
- supergarš Sevišķi garš.
- trekns kumoss Sevišķi garšīgs, arī sātīgs, bagātīgs ēdiens;
- rokfors Siers ar asu smaržu un garšu, kura gatavošanā izmantotas zaļās pelējuma sēnītes.
- šalotes Sīpolu šķirne ar bagātīgu, maigam ķiplokam raksturīgu garšu; šīs šķirnes sīpoli [Allium ascalonicum].
- saldskābs Skābs ar saldu piegaršu.
- smuidrs Slaids, garš, arī lokans (par augiem, parasti kokiem, to daļām); tāds, kur aug slaidi, gari, arī lokani koki (piem., par mežu).
- susla Slikts, negaršīgs dzēriens.
- puskuitala Sloku dzimtas putns, kam ir garas kājas un ļoti garš, taisns vai mazliet uzliekts knābis un kas uzturas ūdeņu tuvumā vai mitrās pļavās un purvos.
- pustonis Smalka (piem., garšas, smaržas) nianse.
- frikasē Smalki sagriezta sautēta vai cepta gaļa biezā, garšvielām bagātā mērcē.
- virces Smaržīgie pipari; asas, aromātiskas garšvielas.
- sangrija Spāņu dzēriens, ko gatavo no sarkanvīna, minerālūdens un augļiem un garšvielām.
- degustators Speciālists, kas nogaršojot novērtē (pārtikas produktus, alkoholiskos dzērienus).
- trako krekls speciāls, garš krekls ar garām piedurknēm psihiski slimu cilvēku savaldīšanai, kustību ierobežošanai.
- piesātināts Spēcīgi izteikts, stipri jūtams (piem., par garšu, smaržu).
- etilspirts Spirts, kas dabiskā veidā rodas cukura rūgšanas procesā – bezkrāsains šķidrums ar īpatnēju smaržu un asu garšu.
- šķēps Sporta rīks mešanai tālumā – samērā garš metāla kāts ar aptinumu vidū un asu galu.
- dedzināt Stipri kairināt (par asiem ēdieniem, garšvielām).
- sūrums Stipri rūgta, asa, arī sāļa vai skābi rūgta garša.
- sūrs Stipri rūgts, ass, arī sāļi vai skābi rūgts (par garšu).
- pomerance Subtropu augļu koks vai krūms, kam ir aromātiski, apelsīniem līdzīgi oranžsarkani augļi ar rūgteni skābu garšu.
- ņūfaundlendietis Suns, kam raksturīgs liels, spēcīgs ķermenis, garš apmatojums un kas lieliski peld; attiecīgā suņu šķirne.
- pipars Šā auga auglis ar asu, dedzinošu garšu, ko lieto par garšvielu.
- mārrutks Šā auga sakne, ko lieto kā garšaugu vai ēdiena piedevu.
- kardamons Šā auga sēklas, ko izmanto par garšvielu.
- kapers Šā auga ziedpumpuri, nenobrieduši augļi, ko marinētus vai sālītus lieto par garšvielu, ēdienu piedevu.
- žāvēt Šādā veidā mazināt (uzturlīdzekļu) ūdens saturu, lai sagatavotu (tos) ilgākai glabāšanai, pārveidotu (to garšu).
- lineārs Šaurs un garš, ar taisnām, gandrīz paralēlām malām (par augu lapām).
- sile Šaurs, garš trauks, šaura, gara tvertne, ko izmanto dažādos tehnoloģiskos procesos.
- fjords Šaurs, garš, arī sazarots jūras līcis ar stāviem, klinšainiem krastiem.
- smails Šaurs, garš, arī uz priekšu izvirzīts.
- dvielis Šaurs, pagarš (parasti linu, kokvilnas) auduma izstrādājums (ķermeņa, tā daļu, arī trauku) slaucīšanai.
- marināde Šķidrums ar garšvielu un garšaugu piedevu, ko izmanto atsevišķu pārtikas produktu (piem., gaļas) sagatavošanai un garšas uzlabošanai.
- marināde Šķidrums ar skābes, garšvielu un garšaugu piedevu, ko izmanto pārtikas produktu (piem., dārzeņu, sēņu) konservēšanai.
- garkāta Tāds (darba rīks), kam ir garš kāts.
- garspalvains Tāds (dzīvnieks), kam ir garš apmatojums.
- garstobra Tāds (šaujamierocis), kam ir samērā garš stobrs (stobri).
- sveķains Tāds, kam ir (parasti egļu, priežu) sveķu smarža, garša; tāds, kas ir raksturīgs (parasti egļu, priežu) sveķiem (par smaržu, garšu).
- sīvs Tāds, kam ir asa, kodīga, parasti nepatīkama garša (rūgti skāba vai rūgti sāļa).
- garvilnas Tāds, kam ir garš apmatojums, gara vilna.
- garkaklains Tāds, kam ir garš kakls.
- garkātains Tāds, kam ir garš kāts.
- garknābja Tāds, kam ir garš knābis.
- slaids Tāds, kam ir garš, taisns un nesazarots stumbrs (par augiem, augu daļām).
- garšīgs Tāds, kam ir laba, patīkama garša; tāds, ko labprāt ēd, kas labi garšo.
- gards Tāds, kam ir laba, tīkama garša; tāds, kas labi garšo; garšīgs.
- medains Tāds, kam ir medus smarža vai garša.
- īss Tāds, kam ir neliels garums; pretstats: garš.
- salkans Tāds, kam ir pliekani saldena garša; pliekani saldens (par garšu).
- saldenrūgts Tāds, kam ir saldeni rūgta garša; saldeni rūgts (par garšu).
- saldenskābs Tāds, kam ir saldeni skāba garša; saldeni skābs (par garšu).
- saldrūgts Tāds, kam ir saldi rūgta garša; saldi rūgts (par garšu).
- smaržlapu Tāds, kam ir smaržīgas lapas, īpatnēja rūgtena smarža un garša.
- sāļš Tāds, kam ir vārāmajam sālim raksturīgā garša.
- skābs Tāds, kam ir, piem., citronam, dzērvenēm raksturīgā garša.
- salds Tāds, kam ir, piem., cukuram, medum raksturīgā garša.
- rūgts Tāds, kam ir, piem., vērmelēm, žultij raksturīgā garša.
- bezgaršīgs Tāds, kam nav raksturīgās garšas.
- nebaudāms Tāds, kas (piem., sliktas garšas dēļ) nav izmantojams uzturā.
- vircots Tāds, kas atgādina virces (piem., pēc garšas vai smaržas).
- vaniļa Tāds, kas gatavots ar šīs garšvielas piedevu.
- izvēlīgs Tāds, kas grib (ēst) tikai to, kas garšo.
- metrīgs Tāds, kas ir aptuveni vienu metru garš, augsts, biezs, plats u. tml.; tāds, kura lielums izsakāms metros.
- pliekans Tāds, kas ir bezgaršīgs, sājš; tāds, kam ir maza barības vērtība; arī novadējies.
- slaids Tāds, kas ir garš, taisns un kam stumbra apakšdaļā samērā lielā posmā nav zaru (par kokaugiem).
- izstīdzēt Tāds, kas ir izaudzis tievs un garš (par cilvēku).
- siļķains Tāds, kas ir nosmērēts ar siļķu sālījumu; tāds, kurā ir bijušas (parasti sālītas vai marinētas) siļķes (piem., par trauku); tāds, kam ir (parasti sālītu) siļķu smarža vai garša.
- krietns Tāds, kas ir samērā garš, tāls (piem., par ceļa posmu).
- viegls Tāds, kas maz kairina (piemēram, ožu, garšu).
- pēcgarša Tāds, kas pastāv, sākas pēc (kā) garšas.
- paass Tāds, kas samērā stipri kairina ožu, garšu; tāds, kas rada samērā stipru sūrstošu sajūtu.
- ass Tāds, kas stipri kairina ožu, garšu.
- slaiks Taisns un samērā garš, arī samērīgs (par cilvēkiem); slaids [1] (1).
- slaids Taisns un samērā garš, arī samērīgs (par cilvēku).
- ķīvīte Tārtiņu dzimtas bridējputns, kam ir balts un melns apspalvojums ar zaļganu spīdumu un pagarš, šaurs spalvu cekuls uz galvas [Vanellus vanellus].
- krējumlaizis Tas, kam garšo krējums, krējuma kārotājs.
- gardegunis Tas, kam ir garš deguns.
- ilgdzīvotājs Tas, kas ilgi dzīvo, kam ir garš mūžs (salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem).
- kārums Tas, kas kādam ļoti garšo (piem., saldumi).
- slaids Tievs un samērā garš; garens (par priekšmetiem).
- franču maize tievs, garš baltmaizes kukulis.
- stieple Tievs, garš, diegam vai auklai līdzīgs metāla izstrādājums.
- šķiedra Tievs, garš, pavedienam līdzīgs audu veidojums organismā.
- šmaugs Tievs, garš; arī slaids.
- irbs Tievs, pagarš stienītis, irbulis.
- pavediens Tievs, pagarš veidojums.
- dzīsla Tievs, samērā garš audu veidojums.
- sari Tradicionālais sieviešu apģērbs (piem., Indijā) – garš, taisns auduma gabals, kura viens gals tiek divreiz aptīts ap gurniem un nostiprināts, aizbāžot augšmalu aiz apakšsvārku jostas, bet otrs – pārmests pār plecu.
- piesta Trauks, kurā ar stampu jeb piestalu sagrūž, saspaida (piem., garšvielas).
- pipars Tropu lakstaugs vai krūms ar sīkiem ziediem garās, nokarenās vārpās vai vālītēs un sīkiem augļiem ar asu garšu.
- marinēt Turēt (atsevišķus pārtikas produktus) marinādē, lai uzlabotu to garšu.
- ūdens Ūdeņraža un skābekļa savienojums – šķidra viela (minerāls), kam nav garšas, smaržas, krāsas (biezākam slānim zila krāsa) un kas plaši izplatīts dabā šķidrā, gāzes un cietā veidā.
- sagaršot Uztvert, konstatēt (kā) garšu (parasti tikai nedaudz izteiktu).
- smūtijs Veselīgs kokteilis ar sasmalcinātiem augļiem vai ogām, kam var pievienot pienu, jogurtu, sojas pienu, vitamīnus un garšvielas.
- pusgarš Vidēji garš.
- susliks Vidēji liels (līdz 40 cm garš) vāveru dzimtas dzīvnieks (stepēs, mežastepēs, tuksnešos, pustuksnešos).
- rūgtviela Viela ar rūgtu garšu, ko satur daži augi.
- saldviela Viela ar saldu garšu.
- uzlabotājs Viela, kas tiek pievienota pārtikas produktam ražošanas procesā, lai uzlabotu (tā) garšu, izskatu, struktūru, uzglabājamību u. tml.
- piedeva Viela, ko pievieno (piem., pārtikas produktam) kādu īpašību radīšanai, garšas uzlabošanai u. tml.
- ūdenspipars Viengadīgs sūreņu dzimtas augs, kam ir raksturīgi iesārti vai zaļganīgi ziedu ķekari, kodīga, dedzinoša garša un kas aug mitrās vietās un krastmalās [Polygonum hydropiper].
- salvija Viengadīgs vai daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas lakstaugs, puskrūms vai krūms ar stāvu, zarainu stumbru, kuru pārsvarā izmanto kā savelkošu un dezinficējošu līdzekli ārstniecībā un kā garšvielu kulinārijā.
- pikants Vircots, ass (par ēdienu, tā garšu).
- virsjaka Virsējais apģērba gabals (parasti pusgarš vai garumā līdz viduklim) ar aizdari priekšpusē, ko lieto, lai aizsargātos pret aukstumu, lietu u. tml.
- gara zilbe zilbe, kurā ir garš patskanis, divskanis vai diftongisks savienojums.
garš citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV