kārums
kārums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tas, kas kādam ļoti garšo (piem., saldumi).
PiemēriMedus nav tikai kārums.
- Medus nav tikai kārums.
- Izcept pankūkas – viņa īpašo kārumu.
- Šokolāde ir zēna lielākais kārums.
2.Kāre (piem., pēc kāda ēdiena).
PiemēriUznāk kārums pēc kaut kā salda.
- Uznāk kārums pēc kaut kā salda.