medains
medains [mȩdaîns] -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
medaina [mȩdaîna] -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
medaini [mȩdaîni] apstākļa vārds
medainums [mȩdaînùms] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas ir pārklāts, notraipīts ar medu.
PiemēriMedaina karote.
1.1.Tāds, kam ir medus piedeva.
PiemēriMedainās bērzu sulas.
1.2.Ļoti salds, nogatavojies, mīksts.
PiemēriMedaini bumbieri.
2.Tāds, kam ir medus smarža vai garša.
PiemēriMedaina liepziedu smarža.
2.1.Tāds, kam ir medum raksturīgā krāsa.
PiemēriMedains krāsu tonis.
3.Pārspīlēti laipns, arī glaimīgs (parasti par balsi, runu).
PiemēriMedaina balss.