medains
medains [mȩdaîns] -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
medaina [mȩdaîna] -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
medaini [mȩdaîni] apstākļa vārds
medainums [mȩdaînùms] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas ir pārklāts, notraipīts ar medu.
PiemēriMedaina karote.
- Medaina karote.
- Medaini pirksti.
- pārnestā nozīmē Dzeltena diena skrien medainām kājām No liepas ziedos uz bišu mājām.
1.1.Tāds, kam ir medus piedeva.
PiemēriMedainās bērzu sulas.
- Medainās bērzu sulas.
1.2.Ļoti salds, nogatavojies, mīksts.
PiemēriMedaini bumbieri.
- Medaini bumbieri.
- Medainas melones.
2.Tāds, kam ir medus smarža vai garša.
PiemēriMedaina liepziedu smarža.
- Medaina liepziedu smarža.
- Liepas zied un medaini smaržo.
- Medaini salds.
2.1.Tāds, kam ir medum raksturīgā krāsa.
PiemēriMedains krāsu tonis.
- Medains krāsu tonis.
- Medaini dzeltens.
3.Pārspīlēti laipns, arī glaimīgs (parasti par balsi, runu).
PiemēriMedaina balss.
- Medaina balss.
- Runāt medainā tonī.