Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
vērmele
vērmele dsk. ģen. -ļu sieviešu dzimte, lietvārds
1.Daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, rūgtenu smaržu un garšu, ar stāvu, sudrabpelēku stublāju, plūksnaini dalītām lapām un sīkiem, dzelteniem ziedu kurvīšiem saliktās skarveida ziedkopās, kuru lieto kā ārstniecības augu un garšaugu [Artemisia absinthium].
PiemēriVērmeļu stādi.
Stabili vārdu savienojumiRūgts kā vērmele.
1.1.formā: daudzskaitlis No šī auga iegūtā sula, tinktūra, tēja u. tml.
PiemēriVērmeļu tēja.
Stabili vārdu savienojumiDzert vērmeles.