vērot
vērot [vȩ̀ruôt] -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
1.Ilgāku laiku skatīties (uz kādu, uz ko), lai ko noskaidrotu, uzzinātu u. tml.
PiemēriVērot svešinieku.
Stabili vārdu savienojumiPutnu vērošana.
1.1.Būt ilgāku laiku vērstam (uz ko) – par acīm, skatienu.
PiemēriVērojošs skatiens.
2.Konstatēt, gūt pārliecību, parasti ilgākā laikposmā (par kādu faktu, arī kā sastopamību, izplatību u. tml.).
PiemēriValstī vērojams darba roku trūkums.