vērot
vērot [vȩ̀ruôt] -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
1.Ilgāku laiku skatīties (uz kādu, uz ko), lai ko noskaidrotu, uzzinātu u. tml.
PiemēriVērot svešinieku.
- Vērot svešinieku.
- Uzmanīgi vērot apkārtni.
- Vērot ceļu.
- Vērot ziemeļblāzmu.
- Vērot teleskopā zvaigznes.
- Vērot tiešraidē diskusiju.
- Vērot tilta pacelšanu.
- Vērot putnus.
- Suns vēro uz ielas notiekošo.
Stabili vārdu savienojumiPutnu vērošana.
- Putnu vērošana — kādā apkaimē mītošo putnu novērošana un novērojumu fiksēšana zinātniskiem nolūkiem.
1.1.Būt ilgāku laiku vērstam (uz ko) – par acīm, skatienu.
PiemēriVērojošs skatiens.
- Vērojošs skatiens.
2.Konstatēt, gūt pārliecību, parasti ilgākā laikposmā (par kādu faktu, arī kā sastopamību, izplatību u. tml.).
PiemēriValstī vērojams darba roku trūkums.
- Valstī vērojams darba roku trūkums.
- Vērojama cenu celšanās.