Paplašinātā meklēšana
Meklējam vērot.
Atrasts vārdos (7):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (150):
- atgādinājums Aizrādījums atcerēties, izdarīt, ievērot (ko).
- paralakse Aplūkojamā objekta (piem., zvaigznes) šķietamā nobīde, pārvietošanās, ja novērotājs maina novērošanas punktu; šādas nobīdes leņķis.
- apraudzīt Apskatīties, pavērot (laiku pa laikam); pārbaudīt, uzmanīt (ko).
- laist gar ausīm apzināti neievērot (dzirdēto).
- zenītteleskops Astronomisks instruments novērotāja vietas ģeogrāfiskā platuma noteikšanai.
- atkāpties Atsacīties (piem., no lēmuma, solījuma); neievērot (pieņemtu normu, kārtību).
- neņemt vērā atstāt bez ievērības, neievērot.
- shīma Augstākā mūku pakāpe pareizticīgo baznīcā, kuras locekļi dod solījumu ievērot stingrāku askēzi nekā pārējie mūki.
- būt ēnā būt neievērotam, nepamanītam, arī tādam, kas neizceļas.
- safari Ceļojums, brauciens pa kādu (piem., Āfrikas) apvidu, lai vērotu, filmētu u. tml. savvaļas dzīvniekus dabiskos apstākļos.
- likt pie sirds cenšoties ietekmēt (kādu), lūgt, pieteikt (ko izdarīt, ievērot).
- novērotājs Cilvēks, kura uzdevums ir novērot, uzmanīt (ko).
- ar pusaci (vērot, skatīties, redzēt u. tml.) daļēji, nepilnīgi (vērot, skatīties, redzēt u. tml.).
- debess velve debess sfēra, kāda tā šķiet novērotājam no Zemes.
- zenīts Debess sfēras punkts virs novērotāja galvas.
- balle Formāls, grezns sabiedrisks deju pasākums ar noteiktu programmu, kas notiek atbilstošās telpās (parasti plašā zālē) un kur tiek ievērota augsta līmeņa uzvedības kultūra un noteikta apģērbu etiķete.
- ielāgot Iegaumēt; ievērot.
- iezvēroties Iesākt zvērot; īsu brīdi zvērot.
- turēties Ievērot (piem., noteiktus principus, tradīcijas) savā darbībā, rīcībā.
- liesēt Ievērot diētu un censties samazināt savu svaru.
- sēdēt uz diētas ievērot diētu.
- gavēt Ievērot gavēni.
- ieturēties Ievērot mērenību ēšanā; ieturēt diētu.
- pieturēties Ievērot noteiktus principus; balstīties, pamatoties (uz ko).
- vadīties Ievērot, ņemt vērā (ko) savā darbībā, rīcībā.
- raudzīties Ievērot, ņemt vērā.
- piefiksēt Ievērot, pamanīt, arī iegaumēt (ko).
- iziet Ievērot, pieņemt par pamatu, izejas punktu (tālākai darbībai, secinājumam u. tml.).
- ieraudzīt Ievērot, uztvert (piem., rakstura, personības īpašības).
- ņemt vērā ievērot.
- turēt vērā ievērot.
- pamanīt Ievērot.
- vērā Ievērot.
- detektīvs Īpaši sarežģītu noziegumu atklāšanas un izmeklēšanas speciālists; aģents, kas par atlīdzību izpilda privātpersonu uzdevumu novērot kādu personu, vākt informāciju u. tml.
- devīze Īss izteiciens, kurā ietverta kāda doma, ko savā dzīvē vai darbībā cenšas ievērot atsevišķs cilvēks vai kāda organizācija.
- (ar) platām acīm izbrīnā, bailēs (ko vērot).
- skatīties caur pirkstiem izlikties ko nepamanām, pavirši vērot.
- atveldzēt skatienu izraisīt labpatiku, vēlmi vērot (parasti krāšņu ainavu).
- lai pērkons mani sasper izsaucas ko apgalvojot, apzvērot.
- lai zibens mani nosper izsaucas ko apgalvojot, apzvērot.
- lai pērkons mani nosper izsaucas ko apgalvojot, apzvērot.
- lai zibens mani sasper izsaucas ko apgalvojot, apzvērot.
- pavērot Kādu, parasti neilgu, laiku vērot.
- saskatīt Konstatēt, ievērot, secināt (ko); arī nojaust, noprast.
- noteikt Likt ievērot, norādīt.
- pieredzēt Nav redzēts, novērots.
- skriet (kam) pakaļ Neatlaidīgi ievērot, atdarināt.
- izsekot Neatlaidīgi, sistemātiski, (parasti) slepeni novērot (cilvēku, viņa darbību, izturēšanos).
- atsacīties Neatzīt, neturpināt ievērot (ko iepriekš atzītu, pieņemtu); atteikties.
- nobīdīt pie malas nedot iespēju ko darīt, kur piedalīties; neatzīt, neievērot.
- nobīdīt malā nedot iespēju ko darīt, kur piedalīties; neatzīt, neievērot.
- laist pār galvu neievērot (parasti ko nepatīkamu); neuztraukties (par ko).
- laist pāri galvai neievērot (parasti ko nepatīkamu); neuztraukties (par ko).
- laist vējā Neievērot (teikto).
- pārslīdēt Neievērot, izlaist.
- nospļauties Neievērot, izturēties vienaldzīgi, ignorēt.
- uzšķaudīt Neievērot, neatzīt (piemēram, ko sabiedrībā noteiktu), nicīgi izturēties (pret ko).
- uzspļaut Neievērot, neatzīt, neņemt vērā.
- palaist Neievērot, nepamanīt.
- nekustināt ne ausu neievērot, nepievērst uzmanību, neievērot.
- nekustināt ne ausis neievērot, nepievērst uzmanību, neievērot.
- grēkot Neievērot, pārkāpt (piem., noteikumus, priekšrakstus); darīt ko nosodāmu, rīkoties slikti.
- paiet Neievērot; palikt neuztvertam, nepārdzīvotam.
- nepakustināt ne ausu nemaz neievērot, nepievērst uzmanību.
- nepakustināt ne ausis nemaz neievērot, nepievērst uzmanību.
- skaitīt kumosus nenovīdīgi vērot, uzmanīt, cik daudz kāds apēd; žēlot uzturu kādam.
- nerēķināties Neņemt vērā, neievērot (kāda gribu, vajadzības u. tml.).
- necelt ne ausu nepievērst uzmanību, neievērot.
- necelt ne ausis nepievērst uzmanību, neievērot.
- palaist gar ausīm nesadzirdēt, neievērot (teikto).
- te Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu; šeit; pretstats: tur (1).
- tepat Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu; te [1] (1).
- šeit Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu; te [1]; pretstats: tur.
- safari parks norobežota teritorija, kurā apmeklētāji, braucot ar automobili, var dabiskos apstākļos vērot savvaļas dzīvniekus (arī plēsīgus).
- iegaumēt Nostiprināt, saglabāt apziņā un ievērot savā rīcībā, darbībā (piem., faktu, padomu).
- disciplīna Nosvērtība, izturētība, paradums ievērot stingru kārtību.
- monitorēt Novērot (ko).
- hospitēt Novērot pieredzes apmaiņas nolūkā cita skolotāja stundu vai augstskolas mācībspēka lekciju.
- uzraudzīt Novērot, regulēt (piemēram, procesu, kā stāvokli), lai nepieļautu (tā) neatbilstību kādām prasībām.
- izsekot Pakāpeniski, sistemātiski novērot (kādas parādības, norises), lai ko izpētītu, izprastu, izdarītu secinājumus.
- palikt aiz iekavām palikt neievērotam, neatzītam u. tml.
- paslīdēt Palikt neievērotam, neuztvertam u. tml.
- aizslīdēt Palikt neievērotam, neuztvertam.
- atklāt Pamanīt, ievērot (ko nepamanītu, nezināmu).
- apsekot Pārbaudīt, novērot, izpētīt, lai ko noskaidrotu, iegūtu noteiktas ziņas.
- ceremonēties Pārspīlēti ievērot labas uzvedības, pieklājības normas.
- novērojums Paveikta darbība, rezultāts --> novērot; novērojot iegūtā informācija.
- vērojums Paveikta darbība, rezultāts --> vērot; informācija, kas iegūta vērojot.
- paskatīties Pavērot, izvērtēt (piem., pirms lēmuma pieņemšanas).
- pasekot Pavērot, painteresēties, lai ko uzzinātu, izprastu.
- sabradāt kājām pazemot kādu, rupji aizskart cilvēka cieņu, jūtas; neatzīt, neievērot (tiesības, likumus).
- samīdīt kājām pazemot kādu, rupji aizskart cilvēka cieņu, jūtas; neatzīt, neievērot (tiesības, likumus).
- samīt kājām pazemot kādu, rupji aizskart cilvēka cieņu, jūtas; neatzīt, neievērot (tiesības, likumus).
- bradāt kājām pazemot kādu, rupji aizskart cilvēka cieņu, jūtas; neatzīt, neievērot (tiesības, likumus).
- snorkelēt Peldēt zem ūdens ūdenstilpē, izmantojot niršanas masku, elpošanas trubiņu, pleznas, lai vērotu zemūdens dzīvi dabiskā vidē.
- salīdzināt Pētīt, analizēt, novērot u. tml. (divus vai vairākus priekšmetus, parādības u. tml.), lai noteiktu (to) kopīgās vai atšķirīgās īpašības, pazīmes.
- atgādinājums Rakstveida aicinājums (piem., ievērot termiņu, norēķināties u. tml.).
- manīt Redzēt, saskatīt; ievērot.
- svētsolījums Reliģisks solījums, ar ko cilvēks apņemas veikt kādas darbības, ievērot kādus principus.
- ieturēt Rīkoties, izturēties atbilstoši (kādiem nosacījumiem, prasībām, principiem); ievērot (piem., kārtību).
- skatīties Rūpēties, gādāt (piem., par kārtību); uzmanīt, lai (kas) tiktu ievērots, izpildīts.
- mīdīt kājām rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas); neatzīt, neievērot (piem., tiesības).
- šīspuses Saistīts ar vietu, teritoriju, kurā atrodas, dzīvo runātājs, vērotājs.
- ardievu Saka, ja ir kas aizmirsts, nav ievērots (padoms, solījums u. tml.).
- palikt ēnā saka, ja kāds nepelnīti ir palicis nepamanīts, neievērots, arī nenovērtēts.
- ķeksīša dēļ saka, ja kas tiek darīts, tikai lai ievērotu formālas prasības.
- pārstaigāt Saslimšanas laikā neievērot gultas režīmu, bet turpināt ierastās dienas gaitas.
- pārkāpt Savā darbībā, rīcībā neievērot (ko).
- sekot Sistemātiski novērot (cilvēku, viņa darbību, izturēšanos).
- raudzīties Skatīties, vērot (kādu notikumu, darbību).
- uzmanīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (dzīvnieks) izturas neatbilstoši vēlamajam, arī lai sargātu (ko).
- uzmanīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (kāds) ko dara, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama.
- lūrēt Skatīties, vērot.
- ieskatīties Skatoties pamanīt, ievērot.
- paskatīties Skatoties pavērot, pārbaudīt, lai pārliecinātos (par ko), arī uzzinātu (ko).
- noskatīties Skatoties vērot (ko).
- paglūnēt Slepus paskatīties, pavērot; naidīgi, cieši paskatīties.
- glūnēt Slepus skatīties, novērot.
- atziņa Svarīga doma, secinājums (par pieredzēto, novēroto, izpētīto u. tml.).
- hipokrāta zvērests svinīgos apstākļos izteikta ārsta apņemšanās savā darbā ievērot ētikas normas.
- moto Šāds izteiciens, kas pauž kādu domu vai atziņu, ko cenšas ievērot, kam seko; devīze.
- oficiāls Tāds (piem., dokuments), kurā tiek ievērota noteikta forma; formāls.
- principiāls Tāds, kas ir balstīts uz principiem (2); tāds, kurā ir stingri ievēroti principi.
- nemanīts Tāds, kas nav pamanīts, ievērots.
- uzklausīgs Tāds, kas uzklausa un parasti cenšas ievērot cita teikto.
- nepārkāpjams Tāds, ko nedrīkst pārkāpt, neievērot.
- vērīgs Tāds, kurā izpaužas uzmanība, cenšanās ievērot, pamanīt, saskatīt vai saklausīt ko; arī tāds, kurā izpaužas iedziļināšanās, rūpīgums.
- nekārtīgs Tāds, kurā nav ievērota noteikta (piem., darbību) secība; tāds, kas nav regulārs, sistemātisks.
- netaisnīgs Tāds, kurā nepastāv, netiek ievērotas kādas tiesības, vienlīdzīga attieksme; tāds, kas nepamatojas uz kādu tiesību ievērošanu.
- būt (kā) redzeslokā tikt novērotam, pastiprināti uzmanītam.
- atrasties (kā) redzeslokā tikt novērotam, pastiprināti uzmanītam.
- ignorēt Tīši neievērot (ko), neņemt vērā; nevērīgi izturēties (pret ko).
- (pie)vērst uzmanību Uzmanīgi aplūkot, vērot; izrādīt interesi (par ko).
- veltīt uzmanību Uzmanīgi aplūkot, vērot; izrādīt interesi (par ko).
- (pie)vērst vērību Uzmanīgi aplūkot, vērot; izrādīt interesi (par ko).
- veltīt vērību Uzmanīgi aplūkot, vērot; izrādīt interesi (par ko).
- turēt acis vaļā uzmanīgi vērot; uzmanīties.
- raudzīties Uzmanīt, sekot (piem., lai kas tiktu pildīts, ievērots).
- izsekot Uzmeklēt (zvērus); novērot (zvēru) pēdas.
- kontrole Uzraudzība, lai (ko) novērotu, sekotu (kā) norisei, darbībai, pārliecinātos par (kā) pareizību; pārbaude.
- sabāzt vienā maisā uzskatīt par vienādi vērtējamiem, neievērot atšķirības.
- samanīt Uztvert, ievērot (kādas pazīmes, īpatnības).
- redzēt Uztvert, ievērot ar redzi (kādas pazīmes, īpatnības); ievērot.
- slēpties Vairīties, izturēties tā, lai netiktu atrasts, pazīts, ievērots, traucēts.
- lūkoties Vērīgi, uzmanīgi skatīties (kur, uz ko); skatoties vērot (notikumu, darbību).
- novērot Vērojot pamanīt (ko); ievērot.
- skatīties Vērst skatienu (kur, uz ko); vērot notikumu, darbību.
- turiene Vieta, kas atrodas samērā tālu no runātāja, vērotāja.
- turp Virzienā uz vietu, kas atrodas samērā tālu no runātāja, vērotāja (pārvietoties, pārvietot); uz turieni.
- stāvzvaigzne Zvaigzne, kurai nevar novērot kustības.
vērot citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV