Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
uzraudzīt
uzraudzīt -raugu, -raugi, -rauga, pag. -raudzīju darbības vārds; transitīvs
1.Uzmanīt, pieskatīt (kādu, arī dzīvnieku), lai nepieļautu, ka (tas) dara ko nevēlamu, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama.
PiemēriUzraudzīt bērnus, kamēr vecāki darbā.
  • Uzraudzīt bērnus, kamēr vecāki darbā.
  • Meitenei vajadzējis uzraudzīt lopus.
  • Uzraudzīt zivju rudens nārstu.
1.1.Uzmanīt, sargāt (piemēram, īpašumu), lai nepieļautu, ka (to) posta, piesavinās u. tml.
PiemēriUzraudzīt māju saimnieka prombūtnes laikā.
  • Uzraudzīt māju saimnieka prombūtnes laikā.
  • Kādam jāpaliek uzraudzīt atstāto bagāžu.
1.2.Novērot, regulēt (piemēram, procesu, kā stāvokli), lai nepieļautu (tā) neatbilstību kādām prasībām.
PiemēriUzraudzīt ēkas būvniecību.
  • Uzraudzīt ēkas būvniecību.
  • Policija uzrauga satiksmes drošību.
  • Uzraudzīt situāciju avarējušā atomelektrostacijā.