ieraudzīt
ieraudzīt -raugu, -raugi, -rauga, pag. -raudzīju darbības vārds; transitīvs
1.Pēkšņi uztvert ar redzi, pamanīt.
PiemēriIeraudzīt nācēju.
- Ieraudzīt nācēju.
- Ieraudzīt pie apvāršņa kuģi.
- Ieraudzīt pirmo māllēpeni.
- Ieraudzīt gaisā stārķi.
- Ieraudzīt piesprausto zīmīti.
1.1.Redzēt.
PiemēriGribētos ieraudzīt Norvēģiju vēlreiz.
- Gribētos ieraudzīt Norvēģiju vēlreiz.
- Kad es tevi atkal ieraudzīšu?
2.Ievērot, uztvert (piem., rakstura, personības īpašības).
PiemēriPrast ieraudzīt otra labās īpašības un trūkumus.
- Prast ieraudzīt otra labās īpašības un trūkumus.
2.1.novecojis Ieredzēt.
PiemēriNevarēt ieraudzīt kādu ne acu galā.
- Nevarēt ieraudzīt kādu ne acu galā.
- Viņa mani neierauga.
Stabili vārdu savienojumiIeraudzīt dienas gaismu. Ieraudzīt rampas gaismu. Ieraudzīt skatuves gaismu.
- Ieraudzīt dienas gaismu idioma — 1. Piedzimt.2. Tikt publicētam; tikt īstenotam (piem., par projektu).
- Ieraudzīt rampas gaismu idioma — tikt iestudētam un uzvestam.
- Ieraudzīt skatuves gaismu idioma — tikt iestudētam un uzvestam.