Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
ieraudzīt
ieraudzīt -raugu, -raugi, -rauga, pag. -raudzīju darbības vārds; transitīvs
1.Pēkšņi uztvert ar redzi, pamanīt.
PiemēriIeraudzīt nācēju.
1.1.Redzēt.
PiemēriGribētos ieraudzīt Norvēģiju vēlreiz.
2.Ievērot, uztvert (piem., rakstura, personības īpašības).
PiemēriPrast ieraudzīt otra labās īpašības un trūkumus.
2.1.novecojis Ieredzēt.
PiemēriNevarēt ieraudzīt kādu ne acu galā.
Stabili vārdu savienojumiIeraudzīt dienas gaismu. Ieraudzīt rampas gaismu. Ieraudzīt skatuves gaismu.