ieredzēt
ieredzēt -redzu [-rȩdzu], -redzi, -redz [-rȩdz], pag. -redzēju darbības vārds; transitīvs
Būt labās domās (par kādu); izturēties ar labvēlību un patiku (pret kādu).
PiemēriKolektīvā labi ieredzēts cilvēks.
- Kolektīvā labi ieredzēts cilvēks.
- Priekšniecība viņu ieredz.
- Nevaru ieredzēt liekulību.
Stabili vārdu savienojumiNevar ne acu galā ieredzēt. Nevarēt ieredzēt ne acu galā.
- Nevar ne acu galā ieredzēt idioma — saka, ja kādu ļoti neieredz.
- Nevarēt ieredzēt ne acu galā idioma — nepavisam neieredzēt (kādu); nepavisam nevarēt paciest (ko).