skatīties
skatīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos atgriezenisks, darbības vārds
1.Vērst skatienu (kur, uz ko); vērot notikumu, darbību.
PiemēriSkatīties pa logu.
1.1.formā: trešā persona Būt vērstam (kādā virzienā, kur) – par priekšmetiem, augiem u. tml.
PiemēriZiedi skatās uz sauli.
2.Censties ieraudzīt, saskatīt (ko vajadzīgu, nepieciešamu).
PiemēriSkatīties pēc siltas jakas.
2.1.Censties atrast piemērotu dzīvesbiedru.
PiemēriSkatīties pēc sievas.
3.Rūpēties, gādāt (piem., par kārtību); uzmanīt, lai (kas) tiktu ievērots, izpildīts.
PiemēriSkatīties, lai vienmēr būtu tīrība.
4.Būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko); izturēties kādā veidā (pret ko).
PiemēriSkatīties uz dzīvi nopietni.
4.1.Uzskatīt, pieņemt (par ko).
PiemēriSkatīties kā uz varoni.
Stabili vārdu savienojumiMelo acīs skatīdamies. Skatīties acīs patiesībai. Skatīties ar baltām acīm.