skatuve
skatuve dsk. ģen. -vju lietvārds; sieviešu dzimte
Vieta, kur notiek izrāde; izrādēm īpaši iekārtota telpa.
PiemēriTeātra skatuve.
- Teātra skatuve.
- Plaša skatuve.
- Uznākt uz skatuves.
Stabili vārdu savienojumiNokļūt uz skatuves. Nozust no skatuves.
- Nokļūt uz skatuves — rasties iespējai uzstāties; kļūt par skatuves mākslinieku.
- Nozust no skatuves sarunvaloda — pārtraukt savu darbību, beigt pastāvēt.
- Skatuves dēļi — skatuve.
Stabili vārdu savienojumiIeraudzīt skatuves gaismu. Noiet no skatuves. Parādīties uz skatuves. Uznākt uz skatuves.
- Ieraudzīt skatuves gaismu idioma — tikt iestudētam un uzvestam.
- Noiet no skatuves idioma — zaudēt popularitāti, sabiedrisko nozīmību; pārtraukt darboties, beigt pastāvēt.
- Parādīties uz skatuves idioma — sākt aktīvi darboties, iegūt nozīmīgu stāvokli.
- Uznākt uz skatuves idioma — sākt aktīvi darboties, iegūt nozīmīgu stāvokli.