Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
manīt
manīt manu, mani, mana, pag. manīju transitīvs, darbības vārds
1.Redzēt, saskatīt; ievērot.
PiemēriPamalē varēja manīt draudīgus pelēkus mākoņus.
2.Sajust, just.
PiemēriManīt nogurumu.
2.1.Uztvert, nojaust.
PiemēriManīt skaudību.