Paplašinātā meklēšana
Meklējam manīt.
Atrasts vārdos (16):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (65):
- apraudzīt Apskatīties, pavērot (laiku pa laikam); pārbaudīt, uzmanīt (ko).
- uzķert Atklāt, pamanīt, arī izprast.
- piesēdēt Būt blakus, tuvumā (lai ko pieskatītu, uzmanītu).
- izstāvēt klāt būt klāt, lai, piem., uzmanītu, aprūpētu (kādu).
- būt ēnā būt neievērotam, nepamanītam, arī tādam, kas neizceļas.
- meklēt Censties pamanīt, atrast.
- novērotājs Cilvēks, kura uzdevums ir novērot, uzmanīt (ko).
- tēmēt Dot mājienu (kādam); likt saprast, manīt (kādam ko); mērķēt (2).
- mērķēt Dot mājienu (kādam); likt saprast, manīt (kādam ko).
- secen Garām, paliekot nepamanītam, neuztvertam.
- piefiksēt Ievērot, pamanīt, arī iegaumēt (ko).
- ģist Jaust, manīt.
- matīt Just, manīt.
- jaust Just, pamanīt.
- sargāt kā (savu) acuraugu ļoti rūpēties, uzmanīt.
- turēt kā acuraugu ļoti rūpēties, uzmanīt.
- uzmeklēt Meklējot pamanīt, iegūt (piemēram, medījumu, barību) – par dzīvniekiem; meklējot (piemēram, uzturēšanās vietu), nokļūt (tajā).
- palaist Neievērot, nepamanīt.
- skaitīt kumosus nenovīdīgi vērot, uzmanīt, cik daudz kāds apēd; žēlot uzturu kādam.
- saost Nojaust, samanīt (ko slēptu, draudošu, arī ko sev izdevīgu).
- saostīt Nojaust, samanīt; saost (2).
- noslēpt Nolikt, noglabāt tā, lai citi nevarētu atrast, ieraudzīt, pamanīt.
- novaktēt Novērojot pamanīt.
- ugunsnovērošana Novērošana, ko veic, lai pamanītu ugunsgrēka izcelšanos mežā.
- noslēpties Novietoties (kur) tā, lai citi nevarētu atrast, ieraudzīt, pamanīt; paslēpties.
- slēpties Novietoties tā, lai citi neredzētu, nepamanītu, arī lai patvertos, izsargātos no kā nevēlama.
- nosvīst Nozust nepamanītam (par cilvēku).
- iet garām Palikt nepamanītam, neuztvertam.
- iet secen Palikt nepamanītam, neuztvertam.
- uztaustīt Pamanīt, atrast (piemēram, ar skatienu, arī noteiktu metodi).
- atklāt Pamanīt, ievērot (ko nepamanītu, nezināmu).
- ievērot Pamanīt; atklāt.
- zagties Pārvietoties tā, lai netiktu pamanīts; slepeni, neatļauti iet, doties (kur, pie kā u. tml.) – par cilvēkiem, dzīvniekiem.
- attapties Pēkšņi atcerēties, iedomāties (ko); pēkšņi pamanīt, saprast (ko).
- pieķert sevi pēkšņi pamanīt, apzināties sevi darām (ko) vai savu psihoemocionālo stāvokli.
- ieraudzīt Pēkšņi uztvert ar redzi, pamanīt.
- pieraudzīt Pieskatīt; uzmanīt, sekot (kam).
- izlaist no acīm pietiekami neuzmanīt; pazaudēt no redzesloka.
- skatīties Rūpēties, gādāt (piem., par kārtību); uzmanīt, lai (kas) tiktu ievērots, izpildīts.
- Sabiedriskie kārtības sargi sabiedriska organizācija PSRS, kuras uzdevums bija uzmanīt sabiedrisko kārtību, piedalīties likumpārkāpumu novēršanā un sargāt valsts īpašumu.
- palikt ēnā saka, ja kāds nepelnīti ir palicis nepamanīts, neievērots, arī nenovērtēts.
- ieskatīties Skatoties pamanīt, ievērot.
- nemanīts Tāds, kas nav pamanīts, ievērots.
- zaglīgs Tāds, kas zogas, cenšas palikt nepamanīts.
- nemanāms Tāds, ko ir grūti vai neiespējami pamanīt, ieraudzīt.
- vērīgs Tāds, kurā izpaužas uzmanība, cenšanās ievērot, pamanīt, saskatīt vai saklausīt ko; arī tāds, kurā izpaužas iedziļināšanās, rūpīgums.
- zaglīgs Tāds, kurā izpaužas vēlēšanās palikt nepamanītam; tāds, kas ir saistīts ar ko neatļautu, slepenu.
- būt (kā) redzeslokā tikt novērotam, pastiprināti uzmanītam.
- atrasties (kā) redzeslokā tikt novērotam, pastiprināti uzmanītam.
- turēt acis vaļā uzmanīgi vērot; uzmanīties.
- apčubināt Uzmanīt, aprūpēt (ko, piem., sakārtojot guļasvietu, apģērbu).
- vāķēt Uzmanīt, apsargāt (kādu, ko), parasti, paliekot (pie tā) nomodā, neguļot.
- paturēt acīs uzmanīt, neizlaist no redzesloka.
- vākt Uzmanīt, pieskatīt (bērnu).
- uzraudzīt Uzmanīt, pieskatīt (kādu, arī dzīvnieku), lai nepieļautu, ka (tas) dara ko nevēlamu, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama.
- uzraudzīt Uzmanīt, sargāt (piemēram, īpašumu), lai nepieļautu, ka (to) posta, piesavinās u. tml.
- raudzīties Uzmanīt, sekot (piem., lai kas tiktu pildīts, ievērots).
- pieskatīt Uzmanīt, uzraudzīt (kādu), lai nedara ko nevēlamu vai pasargātu no kā nevēlama; uzraudzīt (kādu), rūpējoties, gādājot (par to).
- pielūkot Uzmanīt, uzraudzīt (ko); gādāt, parūpēties (par ko).
- turēt acīs uzmanīt; neizlaist no redzes loka.
- turēt zem acīm uzmanīt; neizlaist no redzes loka.
- uzpasēt Uzmanīt.
- uzpasēties Uzmanīties.
- uzvaktēt Uzraudzīt, uzmanīt, pieskatīt.
- novērot Vērojot pamanīt (ko); ievērot.
manīt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV