iemanīties
iemanīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos darbības vārds; atgriezenisks
1.Iegūt prasmi (ko darīt), parasti ilgākā laikā, vingrinoties.
PiemēriIemanīties strādāt bez kļūdām.
- Iemanīties strādāt bez kļūdām.
- Sākumā bija pagrūti, bet vēlāk iemanījos.
- Iemanīties krāsotāja darbā.
- Suns iemanījies attaisīt durvis.
2.Veikli, paslepus iekļūt (kur iekšā).
PiemēriNovilcis apavus, zēns klusu iemanās istabā.
- Novilcis apavus, zēns klusu iemanās istabā.
- Lapsa iemanījusies kūtī.