novērotājs
novērotājs [nùovȩ̀ruôtãjs] lietvārds; vīriešu dzimte
novērotāja [nùovȩ̀ruôtãja] lietvārds; sieviešu dzimte
1.Cilvēks, kura uzdevums ir novērot, uzmanīt (ko).
PiemēriTornī dežūrē novērotājs.
1.1.Tas, kas novēro; cilvēks, kam ir labas novērošanas spējas.
PiemēriMākslinieks bija labs novērotājs.