samanīt
samanīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
1.Uztvert ar maņu orgāniem (piem., ko slēptu, vāji izpaustu).
PiemēriSamanīt cilvēka siluetu.
1.1.Uztvert, ievērot (kādas pazīmes, īpatnības).
PiemēriSamanīt dziedāšanā neprecizitātes.
2.Nojaust, apzināties.
PiemēriSamanīju, ka mani grib apmānīt.