piefiksēt
piefiksēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
piefiksējums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Ievērot, pamanīt, arī iegaumēt (ko).
PiemēriEsmu piefiksējusi, ka reizēm domāju angliski.
- Esmu piefiksējusi, ka reizēm domāju angliski.
- Piefiksē, kas tev patīk citos cilvēkos un pasaki to viņiem!
- Paiet laiks, kamēr zvēri jauno barotavu atrod un piefiksē.
1.1.Atzīmēt, pierakstīt vai kā citādi saglabāt.
PiemēriPiefiksēt automašīnas numuru.
- Piefiksēt automašīnas numuru.
- Piefiksēt rekordu.
- Piefiksēt mērījumus.
- Piefiksēt visu redzēto un dzirdēto.
- Piefiksēt savas domas.
2.Piesienot, pielīmējot u. tml. padarīt nekustīgu, piestiprināt.
PiemēriPērlītes piefiksē ar līmi.
- Pērlītes piefiksē ar līmi.
- Audumu ar līmlenti piefiksē pamatam.
- Ar stingru pārsēju piefiksē traumēto locītavu.