zvērot
zvērot [zvȩ̃ruôt] -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
zvēroties darbības vārds; atgriezenisks
1.formā: trešā persona Degt ar spožu liesmu; būt tādam, kur (kas) deg ar spožu liesmu.
PiemēriKamīnā zvēro malka.
- Kamīnā zvēro malka.
- Krāsnī zvēro uguns.
- Podnieka ceplis zvēro vien.
1.1.Degt bez liesmām, izstarojot (parasti sarkanu) gaismu.
PiemēriPlītī zvēro ogles.
- Plītī zvēro ogles.
2.formā: trešā persona Spoži spīdēt (par debess spīdekļiem, blāzmu u. tml.).
PiemēriSaule zvēro pašā zenītā.
- Saule zvēro pašā zenītā.
- Debesīs zvēro sarkana rieta blāzma.
2.1.Būt kāda gaismas avota apgaismotam, spožam.
PiemēriPamale zvēro zibens liesmās.
- Pamale zvēro zibens liesmās.
2.2.Spīdēt, atstarojot kāda gaismas avota gaismu.
PiemēriTumsā kaķa acis zvēro.
- Tumsā kaķa acis zvēro.
3.Būt ļoti spēcīga pārdzīvojuma pārņemtam.
PiemēriZvērot naidā, niknumā, dusmās.
- Zvērot naidā, niknumā, dusmās.
- Zvēroju patiesā sašutumā.
3.1.Mirdzēt, spīdēt, paužot ļoti spēcīgas, parasti negatīvas, jūtas, psihisku stāvokli (par skatienu, acīm).
PiemēriSkatienā zvēro naids.
- Skatienā zvēro naids.
- Sunim acis zvēro, zobi atņirgti.