paralakse
paralakse dsk. ģen. -šu lietvārds; sieviešu dzimte
Aplūkojamā objekta (piem., zvaigznes) šķietamā nobīde, pārvietošanās, ja novērotājs maina novērošanas punktu; šādas nobīdes leņķis.
PiemēriParalakse ir apgriezti proporcionāla attālumam līdz spīdeklim.
Cilme:No grieķu parallaxis ‘novirze’.