Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
ignorēt
ignorēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
Tīši neievērot (ko), neņemt vērā; nevērīgi izturēties (pret ko).
PiemēriIgnorēt iedzīvotāju prasības.
Cilme:No latīņu ignorare ‘nezināt’.