noteikt
noteikt -teicu, -teic, -teic, pag. -teicu darbības vārds; transitīvs
1.Pateikt, nosacīt (ko).
Piemēri"Tas ir jauki," meitene noteica.
- "Tas ir jauki," meitene noteica.
1.1.Izteikt rīkojumu, norādīt.
PiemēriMāte noteica, ka jāiet gulēt.
- Māte noteica, ka jāiet gulēt.
2.Nolemt un paziņot (ko).
PiemēriNoteikt sēdes datumu.
- Noteikt sēdes datumu.
- Noteikt maksāšanas termiņu.
2.1.Likt ievērot, norādīt.
PiemēriNoteikt diētu.
- Noteikt diētu.
- Noteikt karantīnu.
- Noteikt īpašu labvēlības statusu.
2.2.Nolemt, paredzēt (piem., kā apjomu, lielumu).
PiemēriNoteikt cenu.
- Noteikt cenu.
- Noteikt minimālo algu.
3.Būt par (kā) priekšnoteikumu, izraisītāju.
PiemēriKas noteica šādu izvēli?
- Kas noteica šādu izvēli?
- Viesu komandas spēlētāji noteica spēles tempu.
- Inflācijas rādītājus noteica ārējie faktori.
4.Noskaidrot, konstatēt.
PiemēriNoteikt diagnozi.
- Noteikt diagnozi.
- Noteikt attālumu.
- Noteikt savu atrašanās vietu.
- Noteikt augsnes sastāvu.
- Noteikt gaisa piesārņojumu.
Stabili vārdu savienojumiNoteikt toni.
- Noteikt toni idioma — būt noteicējam, ietekmēt citu izturēšanos, rīcību.