vērmele
vērmele dsk. ģen. -ļu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, rūgtenu smaržu un garšu, ar stāvu, sudrabpelēku stublāju, plūksnaini dalītām lapām un sīkiem, dzelteniem ziedu kurvīšiem saliktās skarveida ziedkopās, kuru lieto kā ārstniecības augu un garšaugu [Artemisia absinthium].
PiemēriVērmeļu stādi.
- Vērmeļu stādi.
Stabili vārdu savienojumiRūgts kā vērmele.
- Rūgts kā vērmele — ļoti rūgts.
1.1.formā: daudzskaitlis No šī auga iegūtā sula, tinktūra, tēja u. tml.
PiemēriVērmeļu tēja.
- Vērmeļu tēja.
- Vērmeļu tinktūra.
- Dzert vērmeļu uzlējumu.
Stabili vārdu savienojumiDzert vērmeles.
- Dzert vērmeles — dzert vērmeļu tēju.