Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
vermuts
vermuts lietvārds; vīriešu dzimte
Aromatizēts vīns, ko iegūst, spirtotos vīnus sajaucot ar cukura sīrupu un vērmeļu, kā arī piparmētru, pelašķu u. c. augu uzlijām.
PiemēriKokteiļi uz vermuta bāzes.
Cilme:No franču vermout, vācu Wermut ‘vērmeles’.