vērpete
vērpete dsk. ģen. -šu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Spirālveida (kā, parasti gāzes, šķidruma, sīku cietvielas daļiņu) plūsma; spirālveida (kā, parasti gāzes, šķidruma, sīku cietvielas daļiņu) veidojums, kas rodas kādā plūsmā.
PiemēriPutekļu vērpetes.
- Putekļu vērpetes.
- Smilšu vērpetes.
- Dzirksteļu vērpete.
- Putu vērpetes jūrā.
- Sniega vērpetes.
- Gaisā paceļas dūmu vērpetes.
- Vērties ūdenskrituma putu un šļakatu vērpetēs.
1.1.pārnestā nozīmē Liels (kā, piemēram, parādību, norišu) daudzums bez noteiktas kārtības, secības.
PiemēriĢimenes ierautas kara vērpetēs.
- Ģimenes ierautas kara vērpetēs.
- Sagriezušās domu vērpetes.
- Intrigu vērpetes.
- Kult solījumu vērpetes.