Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
izšņakarēt sarunvaloda
izšņakarēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
1.Izmeklēt, izrakāt (parasti, meklējot ko garšīgu).
PiemēriIzšņakarēt ēdienu.
1.1.Sīki pārmeklēt (parasti cita mantas).
PiemēriIzšņakarēt kumodes atvilktnes.