Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
izšļūkt
izšļūkt -šļūcu, -šļūc, -šļūc, pag. -šļūcu darbības vārds; intransitīvs
Šļūcot, šļūcošā gaitā iznākt (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
PiemēriIzšļūkt no istabas.