pustonis
pustonis [pustuõnis] -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Mazākais intervāls starp divām skaņām skaņurindā.
PiemēriPaaugstināt skaņu par pustoni.
- Paaugstināt skaņu par pustoni.
- Spēlēt pustoni par zemu.
2.Pārejas tonis starp diviem krāsu toņiem (starp gaišāku un tumšāku, spilgtāku un blāvāku u. tml.).
PiemēriGleznojot akvareli, divas krāsas izplūst, rodas pustoņi.
- Gleznojot akvareli, divas krāsas izplūst, rodas pustoņi.
- Uzacu ēnas izvēlas par pustoni tumšākas, nekā to dabiskā krāsa.
2.1.Smalka (piem., garšas, smaržas) nianse.
PiemēriŠim dzērienam piemīt izteikta vaniļas garša, papildināta ar tumšās šokolādes pustoņiem.
- Šim dzērienam piemīt izteikta vaniļas garša, papildināta ar tumšās šokolādes pustoņiem.
3.Izteiksmes veids, kam nav raksturīgi spilgti kontrasti, krasas pārejas; arī izteiksmes veids, kurā viss netiek pateikts līdz galam.
PiemēriRežisoram patīk pustoņi un zemteksti, kas atstāj skatītājiem telpu brīvai fantāzijai.
- Režisoram patīk pustoņi un zemteksti, kas atstāj skatītājiem telpu brīvai fantāzijai.