stieple
stieple dsk. ģen. -ļu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Tievs, garš, diegam vai auklai līdzīgs metāla izstrādājums.
PiemēriMetāla stieple.
- Metāla stieple.
- Tērauda stieple.
- Vara stieple.
- Alumīnija stieple.
- Cinkota stieple.
- Dzeloņdrāšu stieple.
- Stieples ritulis.
- Vērt pērlītes uz stieples.
- Atlocīt šampanieša korķa stiepli.
- Sargājot no bebriem, kokus aptin ar stieplēm.
1.1.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs Tāds, kas ir gatavots no šāda izstrādājuma; tāds, kurā šāds izstrādājums ir galvenais elements.
PiemēriStiepļu žogs.
- Stiepļu žogs.
- Stiepļu aploks.
- Stiepļu būris.
- Stieples karkass.