kārumnieks
kārumnieks lietvārds; vīriešu dzimte
kārumniece dsk. ģen. -ču lietvārds; sieviešu dzimte
1.Cilvēks, kam ļoti garšo saldumi.
PiemēriBērns ir liels kārumnieks.
1.1.Dzīvnieks, kas kāro labu barību, īpašu pacienājumu.
PiemēriAbi zirgi ir kārumnieki – arvien gaida gardāku kumosu.
1.2.pārnestā nozīmē Baudkārs cilvēks.
PiemēriAk tu, vecais kārumniek!