garša
garša lietvārds; sieviešu dzimte
1.Spēja uztvert, sajust vielu ķīmiskās īpašības, piem., sāļumu, rūgtumu, saldumu.
PiemēriGaršas receptori.
2.Sajūta, ko (mutē) izraisa vielu ķīmiskās īpašības; vielas ķīmiskā īpašība, ko cilvēks (ēdot, dzerot) uztver kā šādu sajūtu.
PiemēriPatīkama, laba garša.
Stabili vārdu savienojumiAr garšu (ēst, dzert).