garšot
garšot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds
1.intransitīvs; formā: trešā persona Izraisīt patīkamu garšas sajūtu; būt tādam, ko labprāt ēd vai dzer.
PiemēriVēl neesam aizmirsuši, kā garšo īsta rudzu maize.
- Vēl neesam aizmirsuši, kā garšo īsta rudzu maize.
- Bērniem garšo šokolāde.
- Viesiem ļoti garšoja pīrāgi.
- Lai gan alus ir rūgts, vīriem tas garšo.
- Kā garšoja pusdienas?
- Man negaršo zivis.
1.1.Atgādināt (citas vielas, produkta) garšu.
PiemēriTēja garšoja pēc zemenēm.
- Tēja garšoja pēc zemenēm.
2.transitīvs Ieņemt mutē nedaudz (ēdiena, dzēriena), lai novērtētu (tā) garšu.
PiemēriGaršot ievārījumu.
- Garšot ievārījumu.
- Garšot zupu.
- Garšot gaļu, vai nav jau mīksta.
- Garšot biezpienu, vai nav skābs.