labums
labums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tas, kas apmierina noteiktas cilvēka (materiālās vai garīgās) vajadzības, atbilst cilvēka, sabiedrības interesēm, centieniem.
PiemēriMateriālie labumi.
- Materiālie labumi.
- Gūt labumu.
- Rūpēties tikai par savu labumu.
2.formā: daudzskaitlis Labi, garšīgi produkti, ēdieni; gardumi.
PiemēriDārzā auga visādi labumi.
- Dārzā auga visādi labumi.
- Galds bija nokrauts ar dažādiem labumiem.
3.Vispārināta īpašība → labs3, šīs īpašības konkrēta izpausme; kvalitāte.
PiemēriAugstākā labuma milti.
- Augstākā labuma milti.
Stabili vārdu savienojumiIet labumā.
- Iet labumā — gūt labumu; radīt svara pieaugumu.