šķēps
šķēps [šķȩ̀ps] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Duramais vai metamais ierocis, ko veido samērā garš kāts ar uzasinātu galu vai asu uzgali.
PiemēriŠķēps ir sens kaujas ierocis.
- Šķēps ir sens kaujas ierocis.
- Akmens laikmeta šķēps.
- Nogalināt uzbrucēju ar šķēpu.
2.Sporta rīks mešanai tālumā – samērā garš metāla kāts ar aptinumu vidū un asu galu.
PiemēriMest šķēpu.
- Mest šķēpu.
- Raidīt šķēpu tālāk par 50 metriem.
Stabili vārdu savienojumiŠķēpa mešana. Šķēpa metējs.
- Šķēpa mešana — šķēpmešana.
- Šķēpa metējs — šķēpmetējs.
Stabili vārdu savienojumiKrustot šķēpus. Lauzt šķēpus.
- Krustot šķēpus idioma — 1. Cīnīties, karot.2. Izteikt pretējus, krasi atšķirīgus uzskatus (diskutējot, strīdoties).
- Lauzt šķēpus idioma — paust krasi atšķirīgus uzskatus.