Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
nūja
nūja lietvārds; sieviešu dzimte
1.Samērā garš, no dzinumiem attīrīts zars vai tievs koka stumbrs; šāds priekšmets, ko ejot izmanto atbalstam; spieķis.
PiemēriPīlādža nūja.
2.Šādas vai līdzīgas formas rokā turams priekšmets, ko lieto dažās sporta spēlēs vai sporta nodarbībās.
PiemēriSlēpju nūjas.
Stabili vārdu savienojumiNūja ar diviem galiem.
Cilme:Aizguvums no lībiešu nuja (K. Karulis).