Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
minarets
minarets vīriešu dzimte, lietvārds
Augsts tornis pie mošejas, no kurienes muedzins aicina uz lūgšanu.
PiemēriJau pa gabalu pamanīsit mošeju apaļos kupolus ar slaidu, visbiežāk zilām vai zaļām keramikas flīzēm rotātu torni – minaretu.
Cilme:No franču minaret, kam pamatā turku minare, arābu manāra ‘bāka’.