minarets
minarets lietvārds; vīriešu dzimte
Augsts tornis pie mošejas, no kurienes muedzins aicina uz lūgšanu.
PiemēriJau pa gabalu pamanīsit mošeju apaļos kupolus ar slaidu, visbiežāk zilām vai zaļām keramikas flīzēm rotātu torni – minaretu.
Cilme:No franču minaret, kam pamatā turku minare, arābu manāra ‘bāka’.