plāns2
plāns [plâns] -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
plāna [plâna] -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
plāni [plâni] apstākļa vārds
plānums [plânùms] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kam ir mazs caurmērs, šķērsgriezums; pretstats: biezs.
PiemēriPlāns dēlis, stikls.
- Plāns dēlis, stikls.
- Plāna siena.
- Plāna sniega sega.
- Griezt sieru plānās šķēlēs.
- Kartupeļiem nomizo plānu miziņu.
Stabili vārdu savienojumiPlāns kā papīrs. Plāns maks (kādam).
- Plāns kā papīrs — ļoti plāns.
- Plāns maks (kādam) — saka, ja kādam ir maz naudas.
1.1.Tāds, kam ir mazs šķērsgriezums; tāds, kas nav blīvs, ciešs (par audumu, adījumu, apģērbu); viegls, caurspīdīgs.
PiemēriPlāns audums.
- Plāns audums.
- Plāna sega.
- Plāna blūzīte.
1.2.formā: apstākļa vārds Tā, ka mugurā ir maz drēbju; tā, ka nav karsti (ģērbties, staigāt u. tml.).
PiemēriEsmu pārāk plāni apģērbusies.
- Esmu pārāk plāni apģērbusies.
2.Rets (par apmatojumu).
PiemēriPlānas uzacis, skropstas.
- Plānas uzacis, skropstas.
- Plāni mati.
3.Tāds, kam ir maz aizdara (par ēdienu, dzērienu).
PiemēriPlāna putra.
- Plāna putra.
4.Kalsns, vājš; arī šaurs (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
PiemēriPlāns deguns.
- Plāns deguns.
- Tu esi kļuvusi plānāka!
- Plāna seja.
- Plānas lūpas.
Stabili vārdu savienojumiIziet plāni. Klāties plāni. Plānas ausis. Plānā galdiņa urbējs.
- Iziet plāni — nepaveikties, beigties slikti.
- Klāties plāni — klāties slikti.
- Plānas ausis sarunvaloda — ļoti laba dzirde, izpratne par dzirdēto.
- Plānā galdiņa urbējs nievājoša ekspresīvā nokrāsa — garīgā darba veicējs.