plāns2
plāns [plâns] -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
plāna [plâna] -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
plāni [plâni] apstākļa vārds
plānums [plânùms] vīriešu dzimte, lietvārds
1.Tāds, kam ir mazs caurmērs, šķērsgriezums; pretstats: biezs.
PiemēriPlāns dēlis, stikls.
Stabili vārdu savienojumiPlāns kā papīrs. Plāns maks (kādam).
1.1.Tāds, kam ir mazs šķērsgriezums; tāds, kas nav blīvs, ciešs (par audumu, adījumu, apģērbu); viegls, caurspīdīgs.
PiemēriPlāns audums.
1.2.formā: apstākļa vārds Tā, ka mugurā ir maz drēbju; tā, ka nav karsti (ģērbties, staigāt u. tml.).
PiemēriEsmu pārāk plāni apģērbusies.
2.Rets (par apmatojumu).
PiemēriPlānas uzacis, skropstas.
3.Tāds, kam ir maz aizdara (par ēdienu, dzērienu).
PiemēriPlāna putra.
4.Kalsns, vājš; arī šaurs (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
PiemēriPlāns deguns.
Stabili vārdu savienojumiIziet plāni. Klāties plāni. Plānas ausis. Plānā galdiņa urbējs.