Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
plānprātīgs
plānprātīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
plānprātīga īpašības vārds; sieviešu dzimte
plānprātīgi apstākļa vārds
1.Tāds, kas slimo ar plānprātību, tāds, kam piemīt plānprātība.
PiemēriGarā plānprātīgs.
1.1.Tāds, kurā izpaužas plānprātība.
PiemēriPlānprātīgs skatiens.