konfrontācija
konfrontācija sieviešu dzimte, lietvārds
1.Divu vai vairāku personu vienlaicīga pratināšana vienā un tai pašā vietā, lai pārbaudītu (parasti pretrunīgu) liecību pareizumu.
PiemēriAizdomās turēto konfrontācija.
2.Darbība, process → konfrontēt2; pretstatu cīņa, sadursme.
PiemēriNepieļaut politisko spēku konfrontāciju.
Cilme:No franču confrontation, kam pamatā latīņu con ‘kopā’ un frons (frontis) ‘piere’.