konfrontēt
konfrontēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju, tr. un intransitīvs, darbības vārds
konfrontēties atgriezenisks, darbības vārds
konfrontējums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Pratināt divas vai vairākas personas, vienlaikus vienā un tai pašā vietā, lai pārbaudītu (parasti pretrunīgu) liecību pareizumu.
PiemēriKonfrontēt ar apsūdzēto.
2.Pretstatīt (ko, parasti krasi atšķirīgu); būt opozīcijā; konfliktēt.
PiemēriKonfrontēt pretējus viedokļus.