Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
konfiscēt
konfiscēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
1.Atsavināt (mantu, īpašumu) piespiedu kārtā bez atlīdzības.
PiemēriKonfiscēt narkotikas.
1.1.Izņemt no apgrozības; atsavināt.
PiemēriKonfiscēt žurnāla atsevišķus numurus.
Cilme:No latīņu confiscare.