konfiscēt
konfiscēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Atsavināt (mantu, īpašumu) piespiedu kārtā bez atlīdzības.
PiemēriKonfiscēt narkotikas.
- Konfiscēt narkotikas.
- Konfiscēt nelegāli ievestās cigaretes.
1.1.Izņemt no apgrozības; atsavināt.
PiemēriKonfiscēt žurnāla atsevišķus numurus.
- Konfiscēt žurnāla atsevišķus numurus.
- Vēstules tika konfiscētas izmeklēšanas vajadzībām.
Cilme:No latīņu confiscare.