konfrontācija
konfrontācija lietvārds; sieviešu dzimte
1.Divu vai vairāku personu vienlaicīga pratināšana vienā un tai pašā vietā, lai pārbaudītu (parasti pretrunīgu) liecību pareizumu.
PiemēriAizdomās turēto konfrontācija.
- Aizdomās turēto konfrontācija.
- Sniegt paskaidrojumus konfrontācijā.
2.Darbība, process → konfrontēt2; pretstatu cīņa, sadursme.
PiemēriNepieļaut politisko spēku konfrontāciju.
- Nepieļaut politisko spēku konfrontāciju.
- Militāra konfrontācija starp atsevišķām valstīm.
Cilme:No franču confrontation, kam pamatā latīņu con ‘kopā’ un frons (frontis) ‘piere’.