Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
brīkšķēt
brīkšķēt 3. pers. brīkšķ, pag. brīkšķēja intransitīvs, darbības vārds
Radīt īsu, diezgan spēcīgu troksni, kāds rodas (piem., lielākam koka priekšmetam) plaisājot, lūstot, gāžoties.
PiemēriStaigājot brīkšķ grīdas dēļi.