tvaiks
tvaiks lietvārds; vīriešu dzimte
1.Viela gāzveida stāvoklī, kas noteiktos apstākļos atrodas ar tās pašas vielas kondensēto stāvokli (šķidro vai cieto fāzi).
PiemēriŪdens, benzīna, sēra tvaiks.
Stabili vārdu savienojumiMitrs tvaiks. Nepiesātināts tvaiks.
1.1.formā: ģenitīvs Tāds, ar kuru iegūst vielu šādā stāvoklī, maina tās īpašības (par iekārtām, ierīcēm u. tml.); tāds, kura darbināšanai izmanto potenciālo enerģiju, kas piemīt vielai (parasti ūdenim) šādā stāvoklī.
PiemēriTvaika ģenerators.
Stabili vārdu savienojumiTvaika katls. Tvaika mašīna.
Stabili vārdu savienojumiNolaist tvaiku.