tvarstīt
tvarstīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
1.Vairākkārt ķert, vairākkārt censties satvert, noķert (piem., ko bēgošu, kustīgu).
PiemēriTvarstīt izklīdušos cāļus.
1.1.Censties sagūstīt (kādu), meklējot, vajājot (ko).
PiemēriTvarstīt noziedzniekus.