tvarstīt
tvarstīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Vairākkārt ķert, vairākkārt censties satvert, noķert (piem., ko bēgošu, kustīgu).
PiemēriTvarstīt izklīdušos cāļus.
- Tvarstīt izklīdušos cāļus.
- Bērni pagalmā tvarstīja viens otru.
- Kaķēns tvarsta taureņus.
1.1.Censties sagūstīt (kādu), meklējot, vajājot (ko).
PiemēriTvarstīt noziedzniekus.
- Tvarstīt noziedzniekus.
- Policija tvarstīja likumpārkāpējus.