Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
tvarstīt
tvarstīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Vairākkārt ķert, vairākkārt censties satvert, noķert (piem., ko bēgošu, kustīgu).
PiemēriTvarstīt izklīdušos cāļus.
  • Tvarstīt izklīdušos cāļus.
  • Bērni pagalmā tvarstīja viens otru.
  • Kaķēns tvarsta taureņus.
1.1.Censties sagūstīt (kādu), meklējot, vajājot (ko).
PiemēriTvarstīt noziedzniekus.
  • Tvarstīt noziedzniekus.
  • Policija tvarstīja likumpārkāpējus.