tveice
tveice lietvārds; sieviešu dzimte; formā: vienskaitlis
1.Ļoti karsts, sakarsēts gaiss; ļoti augsta gaisa temperatūra.
PiemēriNeciešama tveice.
- Neciešama tveice.
- Pirts tveice.
- Strādāt visu dienu trīsdesmit grādu tveicē.
- Tveicei atkāpjoties, kļuva vieglāk elpot.
1.1.Ļoti stiprs (parasti saules) izstarots siltums.
PiemēriGlābties no saules tveices ēnā.
- Glābties no saules tveices ēnā.
- No degošā meža pretī sitās versmaina tveice.
1.2.Laikapstākļi, kam ir raksturīga ļoti augsta gaisa temperatūra.
PiemēriVasaras tveice.
- Vasaras tveice.
- Pusdienas tveicē laukā valdīja klusums.
- Jūlija tveicē veldzēja vienīgi ūdens.