tveicīgs
tveicīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
tveicīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
tveicīgi apstākļa vārds
tveicīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, ko saule ir ļoti sakarsējusi un kas ir arī samērā mitrs (par gaisu).
PiemēriTveicīgs gaiss.
1.1.Tāds, kas izplata ļoti stipru siltumu (par sauli).
PiemēriTveicīgā saule sakarsējusi pat liedaga smiltis.
1.2.Tāds, kam ir raksturīga tveice un (parasti) paaugstināta mitruma pakāpe (par laikposmu, laikapstākļiem).
PiemēriTveicīga jūlija diena.
1.3.Ļoti karsts un sutīgs.
PiemēriMežā bija tveicīgs karstums.