tveicēt
tveicēt 3. pers. -ē, pag. -ēja darbības vārds
1.Izplatīt ļoti stipru siltumu, arī izplatot ļoti stipru siltumu, spiedīgi karsēt.
PiemēriAizvējā saule tveicē no paša rīta.
1.1.Būt tveicīgiem laikapstākļiem.
PiemēriPusdienlaikā sāka stipri tveicēt.