tvert
tvert tveru, tver, tver, pag. tvēru transitīvs, darbības vārds
tvērums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Strauji virzīt roku (arī pirkstus, plaukstu, kādu rīku) cieši, stingri apkārt (kam) tā, lai turētu (to), turētos (pie tā), pārvietotu (to).
PiemēriTvert rokturi.
1.1.Strauji virzīt ķermeņa, organisma daļu un likt to cieši, stingri apkārt (kam) tā, lai turētu, pārvietotu (to) – par dzīvniekiem, augiem.
PiemēriKaķis tver peli.
1.2.Virzīt, parasti lūpas, žokļus, tā, ka tie tur, pārvieto mutē (ko); virzīties, tikt virzītam tā, ka (kas) tiek turēts, pārvietots mutē (parasti par lūpām, žokļiem).
PiemēriTvert ar zobiem maizi.
1.3.Strauji ieelpot (ko).
PiemēriTvert gaisu.
2.Just, baudīt.
PiemēriTvert pirmos saules starus.
2.1.Atveidot, interpretēt (ko), ievērojot noteiktas prasības, principus.
PiemēriRakstā tverti būtiskākie izglītības attīstības virzieni.