tvert
tvert tveru, tver, tver, pag. tvēru darbības vārds; transitīvs
tvērums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Strauji virzīt roku (arī pirkstus, plaukstu, kādu rīku) cieši, stingri apkārt (kam) tā, lai turētu (to), turētos (pie tā), pārvietotu (to).
PiemēriTvert rokturi.
- Tvert rokturi.
- Tvert rokās lāpstu.
- Tvert bērnu aiz rokas.
- Tvert suni aiz siksnas.
- Tvert ieroci.
1.1.Strauji virzīt ķermeņa, organisma daļu un likt to cieši, stingri apkārt (kam) tā, lai turētu, pārvietotu (to) – par dzīvniekiem, augiem.
PiemēriKaķis tver peli.
- Kaķis tver peli.
- Vilks tvēra medījumu.
1.2.Virzīt, parasti lūpas, žokļus, tā, ka tie tur, pārvieto mutē (ko); virzīties, tikt virzītam tā, ka (kas) tiek turēts, pārvietots mutē (parasti par lūpām, žokļiem).
PiemēriTvert ar zobiem maizi.
- Tvert ar zobiem maizi.
- Govis kāri tvēra sulīgo zāli.
1.3.Strauji ieelpot (ko).
PiemēriTvert gaisu.
- Tvert gaisu.
- intransitīvs Tvert pēc gaisa.
2.Just, baudīt.
PiemēriTvert pirmos saules starus.
- Tvert pirmos saules starus.
- Tvert pavasara rīta svaigumu.
- Tvert laimes mirkļus.
2.1.Atveidot, interpretēt (ko), ievērojot noteiktas prasības, principus.
PiemēriRakstā tverti būtiskākie izglītības attīstības virzieni.
- Rakstā tverti būtiskākie izglītības attīstības virzieni.