tvanīgs
tvanīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
tvanīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
tvanīgi apstākļa vārds
tvanīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kam ir stipra, reibinoša smarža; tāds, kur izplatās šāda smarža.
PiemēriTvanīgs ceriņu krūms.
- Tvanīgs ceriņu krūms.
- Istabā smaržoja tvanīgās jāņuzāles.
- Tvanīga siena pļava.
1.1.Tveicīgs.
PiemēriTvanīga vasaras diena.
- Tvanīga vasaras diena.
- Tvanīga jūlija nakts.
- Ir tvanīgs bula laiks.
2.Tāds, kur izplatās asa, nepatīkama smaka (par vietu, telpu, vidi).
PiemēriĒdnīcā gaiss smacīgs un tvanīgs.
- Ēdnīcā gaiss smacīgs un tvanīgs.